Pēdējās sabiedrības domas aptaujas liecina, ka šonedēļ notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās gaidāma rekordzema vēlētāju aktivitāte.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"TNS Opinion" 24 ES valstīs maijā veiktā aptauja liecina, ka balsot noteikti gatavojas 43% vēlētāju, bet vēl seši procenti, visdrīzāk, aizies nobalsot. 12% aptaujāto pauda pārliecību, ka nebalsos.

Pēdējā "Eurobarometer" aptauja, kas tika veikta aprīlī, liecina, ka labi ja trešdaļa no 375 miljoniem balsstiesīgo eiropiešu gatavojas doties pie balsošanas urnām. Tādējādi varētu tikt gāzts vēlētāju zemākās aktivitātes rekords, kas tika sasniegts iepriekšējo EP vēlēšanu laikā 2004.gadā, kad balsot devās 45% bloka pilsoņu.

Lai gan kopš pirmajām EP vēlēšanām pagājuši jau 30 gadi, šo balsojumu joprojām raksturo nacionālā mēroga politiskās intrigas un intereses trūkums par lielās Eiropas projektu, atzīst gan paši politiķi, gan analītiķi.

Tomēr vēlēšanas, kas notiks no 4. līdz 7.jūnijam, iespējams, ir svarīgākās, kādas jebkad bijušas ES, jo bloks vienlaicīgi mēģina izķepuroties no ekonomiskās krīzes un īstenot institucionālās reformas.

"Eiropas Savienība gāzusi daudz barjeru, izņemot politisko debašu neredzamo sienu. Francijas, Lielbritānijas un Vācijas kampaņā joprojām dominē sacensība par [vietu] Elizejas pilī, Daunigstrītā desmit un Kancelejā," atzīst EP deputāts Alēns Lamasūrs, kurš EP pārstāv Franciju.

"Šķiet, ka visā Eiropā mēs vērojam 27 nacionālās kampaņas, kur Eiropas problēmām atvēlēta otrā plāna loma," norāda arī Roberta Šūmana fonda pētniece Korina Deloja.

Savukārt EP deputāts no Vācijas Jo Leinens norāda uz paradoksu - kamēr EP ietekme kopš 1979.gada ir pieaugusi, vēlētāju aktivitāte kritusies līdz tik zemam līmenim, ka pirms vēlēšanām nav vērojama pat vērā ņemama kampaņa.

Kā liecina "Eurobarometer" aptauja, 53% respondentu atbildējuši, ka EP vēlēšanas viņus neinteresē, bet 62% eiropiešu pauduši viedokli, ka nav jēgas balsot, jo balsošanas rezultāti tāpat neko nemainīšot.

Visā Eiropā - no Portugāles rietumos līdz Rumānijai austrumos - vērojama tendence, ka EP vēlēšanas tiek izmantotas kā uzticības balsojums nacionālajām valdībām un līderiem.

Leinens norāda, ka Vācijā EP vēlēšanu kampaņa kalpo tikai par lakmusa testu pirms nacionālajām vēlēšanām, kas gaidāmas septembrī, un ka visas lielākās partijas jau savlaicīgi sākušas mobilizēt savus atbalstītājus.

Arī Bulgārijā un Čehijā drīzumā gaidāmas vietējo parlamentu vēlēšanas - attiecīgi jūlijā un oktobrī. Savukārt Lielbritānijā visas partijas jau gatavojas nākamgad paredzētajām vispārējām vēlēšanām.

Daniels Kon-Bendits, kurš aktīvi darbojas gan Vācijas, gan Francijas politikā un šī EP sasaukuma laikā bijis zaļo frakcijas līderis, norāda, ka Francijā EP kampaņa koncentrēta ap prezidenta Nikolā Sarkozī personību.

Doloja ir pārliecināta, ka kampaņa cieš no neskaidrajām un vājajām EP pilnvarām. ES likumdevēji caurskata un apstiprina Eiropas Komisijas (EK) izstrādātās tiesību normas, kas aptver plašu jautājumu loku, sākot ar vides un transporta jautājumiem un beidzot ar patērētāju tiesībām. EP kompetencē ietilpst arī ikgadējā ES budžeta apstiprināšana.

Taču Deloja norāda, ka "mēs ievēlam Eiropas Parlamentu, kam joprojām nav pilnvaru izvēlēties Eiropas valdību, tas ir, Eiropas Komisiju, un kurā kreisi-labējais dalījums nav visai skaidrs".

Virknē jautājumu britu leiboristam ir vairāk kopēja ar franču konservatīvo nekā ar franču sociālistu. Tas traucē veidoties Eiropas partijām ar skaidru identitāti.

"Kopš 2004.gada mums vismaz ir juridiskais statuss, taču tas joprojām atrodas embrionālā stāvoklī," savukārt atzīst Leinens, komentējot sociālistu frakcijas nespēju vienoties par konservatīvo atbalstīto EK prezidenta kandidatūru Žozē Manuelu Barrozu.

Leinens piebilst, ka ES jāreformē sava vēlēšanu sistēma, organizējot tās tāpat kā katrā no dalībvalstīm, kā arī ierobežojot mandātu skaitu, kuru viena persona var uzņemties gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Viņš uzskata, ka EP deputāti ievēlami, pamatojoties uz Viseiropas sarakstiem, tādējādi "pārvarot nacionālās politiskās robežas".

Tomēr neieinteresētība EP vēlēšanās nekur neizpaužas tik skaidri kā tā sauktajās jaunajās ES dalībvalstīs, kur vēlētāju aktivitāte varētu noslīdēt līdz pat 13% līmenim.

Savukārt vēlētāju apātija īpaši liela ir Austrumeiropā, kur cilvēki vēl mazāk izprot, kā darbojas EP un citas bloka institūcijas.

Tomēr arī starp Austrumeiropas valstīm vērojamas visai atšķirīgas situācijas. Ja Polijā pie balsošanas urnām gatavojas doties tikai 13% balsstiesīgo, tad Čehijā, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, to gatavi darīt 46%, liecina "Eurobarometer" dati.

Savukārt institūta STEM veiktā aptauja liecina, ka 7.jūnijā uz vēlēšanu iecirkņiem domā doties pat vairāk nekā puse čehu, kas būtu divtik kā 2004.gadā, kad par EP deputātiem balsoja tikai 28% vēlētāju.

Tomēr Prāgas politikas analītiķis Vladimirs Dvoraka atzīst, ka čehi EP vēlēšanas uzskata tikai par "otro līgu" un ka vēlētāji tās bieži izmanto, lai paustu savu neapmierinātību ar politiskajiem notikumiem pašu valstī.

Martā krita Mireka Topolaneka vadītā Čehijas centriski labējā valdība, un oktobrī gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas.

Tikmēr Polijā vēlētāju aktivitāte varētu būt viszemākā visā ES, un 63% poļu atzīst, ka viņus EP vēlēšanas neinteresē.

Polijas Eiropas lietu ministrs Mikolajs Dovgeļevičs intervijā aģentūrai AFP sacīja: "Mums jāparāda poļu tautai, ka Eiropas vēlēšanas ļoti nopietni ietekmē tādas viņu dzīves jomas kā gaisa ceļojumu cenas, telekomunikācijas un internets."

Savukārt Varšavas universitātes politikas zinātnieks Ireneušs Kžeminskis uzskata, ka neieinteresētība ir komunistiskā režīma mantojums.

"Cilvēki vairs nav spiesti balsot, tāpēc viņi to nedara," norāda Kžeminskis.

Arī Slovākijā, kur 2004.gada EP vēlēšanās piedalījās tikai 16% balsstiesīgo, knapi 15% vēlētāju pieļāvuši, ka viņi dosies balsot. Arī šeit, līdzīgi citām Austrumeiropas valstīm, ekonomiskā krīze nopietni ietekmējusi priekšvēlēšanu kampaņas tēriņus.

Piemēram, Rumānijā faktiski neviena partija nav pasūtījusi priekšvēlēšanu plakātus.

"Krīzes laikos mēs nevēlamies šķiest naudu," uzsver prezidenta Trajana Basesku padomnieks Kristiāns Preda, kurš EP vēlēšanās kandidē no Liberāldemokrātiskās partijas.

Tikmēr aptaujas liecina, ka vēlēšanās piedalīsies mazāk par trešdaļu rumāņu.

Savukārt krīzes smagi skartajā Ungārijā vēlētāju aktivitāte varētu sasniegt 35% līdz 38%, tas ir, līmeni, kāds bija vērojams arī 2004.gada vēlēšanās, un sagaidāms, ka no 22 Ungārijai atvēlētajām EP deputātu vietām 15 līdz 16 iegūs labējā opozīcija.

Ungārijā galvenais priekšvēlēšanu kampaņas jautājums ir taupības pasākumi, kurus sākusi īstenot pašreizējā pagaidu valdība.

Arī Bulgārijā EP vēlēšanas ir tikai pārbaudījums pirms 5.jūlijā paredzētajām nacionālā parlamenta vēlēšanām. Lai gan sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Gallup" aptauja liecina, ka vēlētāju uzticēšanās ES likumdevēju sapulces deputātiem ir septiņkārt augstāka nekā nacionālā līmeņa politiķiem, pie balsošanas urnām jūnijā gatavojas doties tikai aptuveni trešdaļa bulgāru.

Tikmēr Latvijā sagaidāma relatīvi augsta vēlētāju aktivitāte, jo EP vēlēšanas sakrīt ar pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt Igaunijā vēlētāju aktivitāte varētu sasniegt 30%, pateicoties elektroniskās balsošanas sistēmai, kas varētu palielināt gados jauno vēlētāju dalību.

Tikmēr Lietuvā vērojams maz entuziasma, jo cilvēki nav augstās domās par EP deputātiem, saka politikas analītiķis Alvīds Lukošaitis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form