Uz konferenci ieilgušās valdības ārkārtas sēdes dēļ nevarēja ierasties Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), kura uzrunu nolasīja Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Premjers uzskata, ka Latvija, ieviešot Eiropas kopējās normas savos likumdošanas aktos, palielinājusi tiesiskumu un demokrātiju valstī. Tāpat pieaugušas iespējas apkarot korupciju. Dombrovskis uzrunā norādīja, ka Latvijai nākamajos piecos gados jānostiprina sava ietekme ES, lai sekmīgi būtu iespējams aizstāvēt mūsu valsts iedzīvotāju intereses.
Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta direktore Līva Fransena uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem ES principiem ir solidaritāte un tieši šis princips esot vēl būtiskāks brīdī, kad Latviju skārusi globālā ekonomiskā krīze. ES uz šo krīzi, pēc Fransenas vārdiem, reaģējusi ātri un savlaicīgi.
Kritiskākus vārdus par to, kā Latvijas jaunatni ietekmē valsts dalība ES, pauda rakstniece un žurnāliste Marina Kosteņecka. Viņa pauda bažas, ka gandrīz puse latviešu skolēnu saista savu nākotni ar dzīvi ārpus savas valsts robežām, vienlaikus paužot neizpratni, ka Latvijas amatpersonas pozitīvi vērtē brīvu darbaspēka pārvietošanos bloka robežās.
"Šodien vairs nav vajadzīgi svešas varas lopu vagoni [...]. Šodien tauta pati emigrē," vērtēja Kosteņecka, uzsverot, ka nepieciešams valstī noturēt jauniešus, pretējā gadījumā, pēc viņas vārdiem, - "22.gadsimtā Latvija paliktu par etnogrāfisko muzeju".
Ar ironiju un radošumu uz esošo ekonomisko krīzi jeb dižķibeli raudzījās "Swedbank" personāla attīstības vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Kauliņš, kurš aicināja izmantot saistībā ar krīzi esošo negatīvo Latvijas publicitāti pasaules masu medijos. Latvija varot aicināt tūristus apmeklēt mūsu valsti un parādīt "šīs šausmas". Tāpat esot iespējams "iedzīvoties uz žēluma", piemēram, veicinot mūsu preču pārdošanas apjomus ārvalstīs vai arī piesaistot valstij bezmaksas ekspertus.
"Tas skan ironiski, bet katrā situācijā var atrast iespējas," sacīja Kauliņš, bilstot, ka "līdz šim no Eiropas mēs esam ņēmuši zivis, nevis mēģinājuši makšķerēt, bet patlaban esam tik ļoti noguruši, ka tiešām vajadzīgas zivis".
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un zvērināts advokāts Lauris Liepa kā vienu no būtiskākajām problēmām saistībā ar ES minēja pašu Latviju, kura bieži vien nodarbojas ar pārprastu ES normu piemērošanu. Tāpat Liepa ieteica Latvijai vairāk izmantot Eiropas Kopienu Tiesas piedāvātās iespējas, kuras pašlaik esot daudz mazāk izmantotas nekā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Plašu ES piedāvāto iespēju uzskaitījumu veica Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, kurš uzskata, ka atšķirībā no citām sfērām mākslas jomā Latvija ir vienlīdzīga ar citām ES dalībvalstīm.
Kā ziņots, Eiropas dienu Latvijā svin jau vairāk nekā desmit gadus. Eiropas diena ik gadu visā Eiropā tiek svinēta 9.maijā, taču brīvdienu dēļ šogad svinīgie pasākumi notiek jau piektdien, 8.maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
