Lai gan iepriekš EP Ārlietu komitejā bija apstiprināts priekšlikums par to, ka NATO ir jāizstrādā specifiski plāni Baltijas valstu aizsardzībai, tomēr trešdien plenārsesijas darba kārtībā iekļautajā dokumentā formulējums mīkstināts, portālu "Delfi" informēja EP deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā norādīts uz Baltijas valstu paustajām bažām un pieņemts zināšanai NATO un tās dalībvalstu skaidri paustais apstiprinājumu, ka tās arī turpmāk pildīs Ziemeļatlantijas līguma 5.pantā paredzētās "kolektīvas drošības" saistības.

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma trīs svarīgus politiskos ziņojumus par Transatlantiskās alianses (NATO) lomu Eiropas Savienības drošības arhitektūrā, par Eiropas drošības stratēģiju un par Eiropas kopējo ārlietu un drošības politiku.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, uzstājoties plenārsēdē, uzsvēra, ka "gan ES, gan NATO jāsaglabā "atvērto durvju" politika visām valstīm, kas atbilst demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību kritērijiem. Tikpat svarīgi, ka jaunās ES un NATO valstis jūtas drošas."

Pīks izteica nožēlu, ka "NATO Bukarestes galotņu sanāksmē nepiedāvāja dalības rīcības plānu Gruzijai un Ukrainai." Vairāki deputāti atzina, ka NATO lēmums ir stratēģiska kļūda, kas ļauj Krievijai justies, ka tā ar militāriem līdzekļiem var ietekmēt NATO lēmumus par trešo valstu pievienošanos aliansei. Apspriežot ES un NATO sadarbību, deputāts Pīks pasvītroja, ka "svarīgi novērst funkciju dublēšanos."

Pīks uzsvēra, ka "savā ārējā politikā Eiropas Savienībai jārunā arvien vienotākā balsī, jo tas piešķir tai svaru, kas ir samērojams ar tās ekonomisko potenciālu. Vienotākas politikas īstenošanai ir nepieciešams labāks institucionālais ietvars." Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas Aizsardzības Ministru padomes izveidošanu un Eiropas drošības stratēģijas atjaunošanu reizi piecos gados, ņemot vērā strauji evolucionējošo pasaules drošības situāciju.

Debatēs par ārlietu ziņojumiem kopā ar Eiropas Parlamenta politisko frakciju deputātiem piedalās arī ES Ārlietu komisāre Benita Ferrero-Valdnere un ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā Havjērs Solana.

Pēc ziņojuma pieņemšanas Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings tos nosūta citām ES institūcijām, ANO, NATO, EDSO, ES dalībvalstīm un Eiropas Padomei.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form