EPA-AFI

Eiropas Komisija (EK) trešdien publicējusi ziņojumu, kurā aizrādīja Latvijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par pārmērīgi lieliem budžeta deficītiem, liecina EK mājas lapā izvietotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EK pieņēmusi ziņojumus par Latviju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Maltu un Spāniju, kuru 2008. gada budžeta deficīts pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā atrunātos 3% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komisija arī norāda, ka daudzu ES dalībvalstu budžeta stāvoklis turpina pasliktināties pēc īstenotajiem finanšu pasākumiem, kas bija vērsti uz pieprasījuma veicināšanu un darbavietu radīšanu.

EK tomēr atzīst, ka ES dalībvalstu finanšu stāvokli ietekmējusi globālā ekonomikas krīze, samazinoties nodokļu ieņēmumiem un palielinoties izdevumiem, piemēram, bezdarbnieku pabalstiem. Tāpēc budžeta deficīta 3% robežas pārsniegšanas jautājumam tā sola pieiet elastīgi.

Turpmākie pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru tiks apsvērti nākamo nedēļu laikā.

Vēl pirms tika publiskots dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu izvērtējums, ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunja pirmdien uzsvēra, ka "noteikumi ir radīti visiem un tie ir jārespektē".

Pēc Almunjas teiktā, "pret valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz vai plāno pārsniegt 3% robežu, mēs būsim spiesti ierosināt procedūras, kas atrunātas [ES] līgumā".

Eiropas Komisijas paziņojumā norādīts, ka Latvija pašlaik piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, ko pasliktina tas, ka mājokļu tirgus bumam sekojuši stingrāki kredītu piešķiršanas nosacījumi un kredītu nepieejamība, kas savukārt veicinājusi pieprasījuma kritumu.

Turpat norādīts, ka Latvija atturējās pieņemt īstermiņa fiskālo stimulu pasākumus, jo vajadzēja līdzsvarot ekonomiku un atjaunot investoru uzticību.

Tāpat EK informē, ka Latvijas budžeta deficīts nav pagaidu parādība: 2009. un 2010. gadā tas paredzēts 5% apmērā un varētu samazināties līdz 3% robežai tikai 2011. gadā.

EK aicina Latviju līdz šī gada martam iesniegt parlamentā sīki izstrādātus papildu grozījumus budžetā, kas tika pieņemts pērn decembrī, vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu plānoto apmēru, un turpināt fiskālo konsolidāciju.

Latvija ir aicināta stiprināt finanšu pārvaldību un caurskatāmību, stiprināt finanšu tirgus regulēšanu un pārraudzību, veicināt ES struktūrfondu izmantošanas efektivitāti, kā arī turpināt skarbu publiskā sektora atalgojuma samazināšanu, lai veicinātu visu sektoru atalgojumu saskaņošanu ar produktivitāti, kā arī uzlabotu konkurētspēju.

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz politisko vienošanos, kas tika panākta Eiropadomes sanāksmē Amsterdamā 1997. gada jūnijā un attiecas uz budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu.

Pakta mērķis ir nodrošināt publisko finanšu pareizu pārvaldību Eiropas Savienībā, lai vienas dalībvalsts pielaidīgāka budžeta politika procentu likmju dēļ negatīvi neietekmētu citas dalībvalstis, kā arī negrautu uzticību ekonomikas stabilitātei.

Komisija ir atbildīga par pakta īstenošanas uzraudzību. Ja šķiet, ka kāda dalībvalsts varētu nepildīt savas saistības attiecībā uz ekonomikas politiku, tai tiek izteikts brīdinājums. Ja valsts nepanāk atbilstību, un ja tās deficīts pārsniedz 3% no IKP, tiek uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form