Eiropas Savienības (ES) aizdevuma priekšnosacījums ir valsts spēja īstenot ekonomikas stabilizācijas plānu. "No Latvijas netiek prasīta ķīla, bet gan pašas izvirzīto ekonomikas atveseļošanas pasākumu izpilde - tas ir vienīgais veids, kā novērst makroekonomisko kļūdu atkārtošanos. Pirmo maksājumu Latvija varēs saņemt tikai tad, ja ir uzsākta valsts izdevumu samazināšana, valsts pārvaldes reorganizācija un citi ekonomikas stabilizācijas pasākumi," uzsver EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis, EK ir svarīgi, lai tagad tiktu iedarbināts tāds ekonomikas politikas atveseļošanas un uzraudzības mehānisms, kas nebūtu atkarīgs no konkrētas valdības vai Saeimas sasaukuma un spētu darboties ilgtermiņā.
Šonedēļ EK kopā ar Starptautisko Valūtas fondu uzsākusi pārrunas ar Latvijas amatpersonām, finanšu struktūrām un sociālajiem partneriem par sasniegto progresu ekonomikas stabilizācijas pasākumu īstenošanā. Divu nedēļu laikā EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta delegācijai jānoskaidro, vai Latvijas valdība pilda saistības, ko tā saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latviju apņēmusies izpildīt pirmā maksājuma saņemšanai.
Vidēja termiņa finansiālo atbalstu 3,1 miljarda eiro (2,17 miljardu latu) apmērā paredzēts sniegt sešos maksājumos, un katru nākamo maksājumu varēs saņemt tikai tad, ja tiks izpildītas saprašanās memorandā paredzētās saistības. EK sola regulāri un cieši uzraudzīt piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši paredzētajam mērķim, tāpēc Rīgā šo un nākamnedēļ uzturas EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta eksperti un amatpersonas.
Par EK un Starptautiskā Valūtas fonda misiju rezultātiem žurnālistus informēs to noslēgumā kopīgā preses konferencē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
