EK vēlreiz pieprasa Latvijai steidzami uzlabot gaisa kvalitāti
Foto: LETA

Lai gan valdībām ir pienākums iedzīvotājiem nodrošināt labu apkārtējā gaisa kvalitāti, daudzās ES dalībvalstīs tā ir slikta. Stāvoklis ir nopietns, un Komisija vērsusies pret dalībvalstīm, kurās ilgstoši bijuši slikti gaisa kvalitātes rādītāji. EK ceturtdien Bulgārijai, Latvija un Slovēnijai lūdza steidzami risināt ieilgušo problēmu, "kuras dēļ ik gadu iet bojā vairāk iedzīvotāju nekā ceļu satiksmes negadījumos", portālu "Delfi" informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dalībvalstīm būs tuvākajā laikā jāsniedz rīcības plāns problēmas risināšanai, pretējā gadījumā EK vērsīsies tiesā.

Problēma ir saistīta ar sīkām daļiņām, dēvētām par PM10, kas var izraisīt elpošanas sistēmas traucējumus, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Līdzīga prasība nodrošināt gaisa kvalitāti izteikta arī 2011.gadā, dodot laiku ES prasību izpildei, līdz šim Latvija skaidrojusi, kāpēc nespēj pildīt ES prasības un lūdza pagarinājumus direktīvā noteikto prasību izpildei, bet tagad Rīga būs jāiesniedz konkrēts rīcības plāns gaisa kvalitātes nodrošināšanai.

Par valstu nerīkošanos gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropas Komisija ir uzvarējusi tiesvedībā pret Itāliju, Portugāli, Slovēniju un Zviedriju. Taču tiesvedības iznākumā pieņemtie nolēmumi attiecas tikai uz pagātnē nenodrošinātajiem gaisa kvalitātes robežlielumiem un nav pietiekami stimulējuši dalībvalstis rīkoties, lai novērstu pārsniegšanu nākotnē.

Tāpēc EK izmanto jaunu pieeju. Patlaban ir izvirzīts mērķis tās dalībvalstis, kurās ilgstoši pastāv gaisa kvalitātes problēmas, vedināt uz ātru un iedarbīgu rīcību, kas neatbilstības periodu iespējami saīsinātu. Komisija īpaši bažījas par gadījumiem, kad neatbilstība ES tiesību aktiem ir ilgusi vairāk nekā piecus gadus un tiek prognozēts, ka tā turpināsies. Dalībvalstīm ir pienākums uzlabot gaisa kvalitāti un nodomus darīt zināmus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos. Pret valstīm, kas to nav izpildījušas, tiks ierosināta tiesvedība.

PM10 vērtību pārsniegšana skar Austriju, Beļgiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Ungāriju, Latviju, Portugāli, Poliju, Rumāniju, Zviedriju, Slovākiju un Slovēniju.

Tagad EK rīcība pret Bulgāriju, Latviju un Slovēniju, kas izpaužas kā papildu oficiālas paziņojuma vēstules, līdzinās tai, kas 2012. gada novembrī tika vērsta pret Beļģiju, un atbilst gaidāmajai tiesvedībai pret visām citām dalībvalstīm, kurās apkārtējā gaisā ir pastāvīgi augsts PM10 daļiņu līmenis.

Gaisa nestas daļiņas (PM10) galvenokārt ir sastopamas piesārņotāju emisijās rūpniecībā, satiksmē un dzīvojamā sektora siltumapgādē. Tās var izraisīt astmu, sirds un asinsrites sistēmas traucējumus, plaušu vēzi un pāragru nāvi.

Direktīva nosaka, ka valstīm jānodrošina gaisa kvalitāte un piesārņojums nedrīkst pārsniegt kaitīguma robežas vairāk nekā 35 reizes gadā.

Tiesvedība pret dalībvalstīm, kas neievēro gaisa kvalitātes prasības, agrāk tika pamatota ar to, ka pārkāpts direktīvas pants, kurā dalībvalstīm ir prasīts nepārsniegt PM10 robežlielumus. Tomēr jaunā pieeja atsaucas arī uz citu direktīvas pantu, vērsdamās pret to, ka daudzas dalībvalstis nav noteikušas konkrētus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, kuros būtu jāparedz attiecīgi pasākumi, kas nodrošinātu, ka vērtību pārsniegšanas periods būtu iespējami īss.

ES tiesību aktu īstenošana Komisijai ir prioritāte it īpaši tāpēc, ka nevajadzīga kavēšanās ar kaitīgo piesārņotāju apjoma mazināšanu var ilgstoši kaitēt cilvēku veselībai.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija arī iepriekš pārmeta Latvijai Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu, norādot, ka var iesniegt lietu ES Tiesā. Soda nauda šādā gadījumā var sasniegt pat pusmiljonu eiro (350 000 latu).

Pirms diviem gadiem valdība strīdā ar Eiropas Komisiju ieņēma līdzīgu pozīciju kā Rīgas pašvaldība, un cerēja pierādīt EK, ka gaisa piesārņojumu galvaspilsētā pavasaros rada galvenokārt ziemā izkaisītais sāls un smilšu maisījums. Taču EK prasīja arī rast situācijas risinājumu, kas līdz šim nav izdarīts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form