"Nav šaubu - valstij ir jāierobežo savi tēriņi un investīcijas. Vispirms jāizvērtē kopīgā investīciju projektu liste, jāizveido to prioritātes. Bet ir skaidrs, ka valsts finansētie būvniecības projekti, it īpaši tie, kas nav saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir jāierobežo. Iespējams, ka šajā inflācijas situācijā ir jāpadomā, vai nevajadzētu kādu daļu no Eiropas naudas novirzīt uz citiem sektoriem, kas nav saistīti ar būvniecību. Nevajadzētu aizmirst, ka tieši būvniecība un iekšējais patēriņš vislielākā mērā nosaka iekšzemes kopprodukta, kā arī inflācijas pieaugumu," teicis ministra amata pretendents.
Cilinska skatījumā, jādomā arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, ja peļņa tiek ieguldīta ražošanā. Ja uzņēmumi investē peļņu jaunās tehnoloģijās, "nodokli varētu atlaist" un tādējādi veicināt investīcijas tehnoloģijās un ražošanā. Viens no Igaunijas straujākas attīstības argumentiem ir tieši šis veiksmīgi atrisinātais nodokļu politikas jautājums, domā politiķis.
""Tēvzemiešu" uzstādījums ir, ka inflācijas apstākļos ir jāpanāk formāls nolīgums starp uzņēmējiem, arodbiedrībām un valsti. Ja valsts tikai strauji ierobežo algas savā sektorā un uzņēmēji ar to nerēķinās un neko nedara, valsts sektors var ciest būtiskus zaudējumus. Ja vēlamies ciešāk sajozt jostas, tad jācenšas to darīt visos sektoros," norādījis Cilinskis.
Algas nedrīkst iesaldēt primitīvi, uzsvēris ministra amata pretendents. "Daudzi speciālisti strādā ar Eiropas Savienības fondiem un saņem pietiekami labu algu, jo šiem speciālistiem ir jābūt ļoti izglītotiem - jāzina svešvalodas, ekonomika, Eiropas tiesības... Vides ministrijā šo speciālistu vidū ir desmit vakances. Ja viņiem nemaksāsim pieklājīgu algu, zaudēsim vēl vairāk. Vai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektori, kuri saņem ap 500 latiem un kuru vidū ir daudz vakanču. Ja iesaldēsim šo algu un nolikvidēsim brīvās štata vietas, rezultāts būs negatīvs, jo valsts pietiekami neiekasēs nodokļus. Tās ir jomas, kurās mēs nevaram atļauties taupīt. Gluži otrādi - iespējams, ka šīs algas ir jāceļ, neskatoties uz inflāciju," teicis politiķis.
"Visās ministrijās un citās lielākajās valsts pārvaldes iestādēs ir izveidotas iekšējā audita nodaļas. Vides ministrijā ir desmit štata vietas, no kurām četras ir neaizpildītas, kaut gan katru otro mēnesi notiek konkurss. Bet vai vajag šīs tukšās vietas aizpildīt? Vajag tur, kur tiek auditēta Eiropas Savienības nauda. Bet vai vajag visās ministrijās? Ministrijas revidē Valsts kontrole, un varbūt tieši šai iestādei būtu lietderīgi atdot daļu no ieekonomētās naudas," turpinājis Cilinskis.
Cilinskis atzinis, ka nepieciešams analizēt, kādi uzdevumi ir valsts pārvaldei un vai visi no tiem ir lietderīgi. "Es tūlīt varētu nākt ar priekšlikumiem, kas būtu pietiekami sarežģīti, lai tos aprakstītu detalizēti, kā varētu ievērojami samazināt ierēdņu skaitu ministrijās. Vispirms vajadzētu vienkāršot dokumentu apriti - noteikt, lai šie dokumenti apritē nokļūst nevis ar četru dažādu ierēdņu parakstiem, kuri jāsavāc pa kabinetiem, bet ar e-parakstu. Šis paraksts ir ieviests, bet lielākajā daļā jomu tikpat kā nedarbojas. E-paraksta lietošana valsts pārvaldē būtu nosakāma kā obligāta. Cita starpā ministrijas ietaupītu papīru un pasaudzētu dabu."
Pēc politiķa domām, daudz nopietnāk ir jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem un, iespējams, jāpārskata soda sankcijas par nodokļu nemaksāšanu. "Piemēram, Amerikā šīs sankcijas ir daudz bargākas un konsekvences nemaksātājiem daudz bēdīgākas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
