2004.gadā to norādīja 32% aptaujāto, bet 2005.gadā – 35%. Tiesa, laika posmā no 1999.gada līdz 2003.gadam minētajam apgalvojumam nepiekrita 35%-42% iedzīvotāju.
SKDS informē, ka iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem biežāk nekā caurmērā norādījuši gan to, ka piekrīt, gan to, ka nepiekrīt politisko brīvību ierobežošanai (šajā grupā retāk atzīmēta atbilde “nezinu”).
Biežāk nekā caurmērā politisko brīvību ierobežošanai, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, piekrīt arī aptaujātie ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, bet respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem tam biežāk nekā caurmērā nepiekrīt.
Analizējot datus par atbildēm citās sociāldemogrāfiskajās grupās, var secināt, ka biežāk nekā caurmērā politisko brīvību ierobežošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, piekrituši arī aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie un lauku apvidos dzīvojošie.
Savukārt to, ka nepiekrīt politisko brīvību ierobežošanai, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, biežāk nekā caurmērā norādījuši arī vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un privātajā sektorā nodarbinātie.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / - 3% robežās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
