'Ekonomistu apvienība 2010': NAP lielākā problēma – prioritāšu trūkums
Foto: LETA

Nacionālā attīstības plāna (NAP) lielākā problēma ir prioritāšu trūkums, kas vieš šaubas, vai izdosies panākt resursu koncentrāciju valsts attīstībai svarīgākajos virzienos, šādu viedokli paziņojumā medijiem pauž "Ekonomistu apvienības 2010" biedri.

"Ja Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir "ekonomikas izrāviens", tad plāna saturā būtu jādefinē, ko mums darīt savādāk un labāk nekā citiem, ar ko esam unikāli. Panākt izrāvienu ir neiespējami, rīkojoties pa vecam vai atdarinot citus", norāda ekonomists Edmunds Krastiņš.

Apvienības biedri secinājuši, ka prioritāri būtu nepieciešamas izmaiņas izglītības un tieslietu sistēmā, kā arī būtiski palielināt valsts aparāta efektivitāti.

"Ekonomiskā izaugsme un sabiedrības attīstība nav iedomājama bez kvalitatīvas izglītības. Savukārt valsts konkurētspējai nepieciešama tāda tiesiskā vide, kura nodrošina skaidrus un tikai nepieciešamus darbības noteikumus, šo noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, kā arī ātru un efektīvu strīdus risināšanas kārtību. Pasaules Ekonomikas Foruma (WEF) ikgadējā konkurētspējas ziņojumā, salīdzinājumā ar citām valstīm, kritiski vērtēta gan Latvijas tiesiskā situācija, gan institucionālā spēja konkurētspējīgas biznesa vides nodrošināšanai mūsu valstī", apvienības viedokli pamato tās biedrs Mārtiņš Bondars.

Apvienības prezidents Ojārs Kehris uzskata - ja katram ierēdnim būtu savs konkrēts un izmērāms plāns, kas jāizdara, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, turklāt algas un prēmiju lielums būtu atkarīgs no rezultāta, tad izvirzītie mērķi, viņaprāt, tiktu sasniegti pārliecinošāk.

Citējot bijuši Lielbritānijas premjeru Vinstonu Čērčilu, ka "kaujā plāns nav nepieciešams, bet plānošana pirms kaujas ir neaizstājama", ekonomists Dairis Cālītis NAP tapšanas procesu vērtē pozitīvi, jo sabiedrības iesaiste un informētība šoreiz ir lielāka.

Vienlaikus Cālītis norāda, ka, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) līdzīgu dokumentu skaits tuvojas divdesmit. "Teju katra jauna valdība tērē resursus, laiku un enerģiju jauna plāna izveidei, taču pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā šis plāns tiek īstenots".

"Ekonomistu apvienības 2010" biedru priekšlikumus paredzēts nosūtīt NAP izstrādes koordinatoram - Pārresoru koordinācijas centram (PKC).

Jau ziņots, ka NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, kas nosaka nozaru politikas un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP jākalpo par pamatu ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanai.

Plānu izstrādājis PKC. Par NAP vadmotīvu izvirzīts ekonomikas izrāviens, savukārt par nākamā plānošanas perioda prioritātēm izvirzīta cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

NAP sākotnējo redakciju valdība apstiprināja 14.augustā, pēc kā uzsākta dokumenta publiskā apspriešana. Komentārus un priekšlikumus par dokumentu var izteikt līdz 21.septembrim. Tiks gaidītas konkrētas idejas, kuri rīcības virzieni vai uzdevumi būs svītrojami, lai varētu vēl mērķtiecīgāk koncentrēties uz noteiktu jautājumu loku, kas Latvijas attīstībai pašlaik ir visbūtiskākie, paredz plāna izstrādātāji.

Tags

Edmunds Krastiņš Nacionālais attīstības plāns Ojārs Kehris

Comment Form