Nupat noraidīts iekšlietu ministra Māra Kučinska ierosinājums pārskatīt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā. Ministrs ir apņēmības pilns atbalstu meklēt pie opozīcijas pārstāvjiem, tikmēr termiņš, līdz kuram spēkā būs uzturēšanās atļaujas, joprojām ir 1. septembris. "Delfi" noskaidroja, kas sagaida Krievijas pilsoņus, kas neiesniegs dokumentus laikā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) brīdina, ka pieteikumu izskatīšanas laiks var ilgt līdz pat gadam.

Kopš 2022. gada septembra spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā – Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri pirms KF pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku 2023. gada 1. septembrī. Lai noformētu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, līdz 1. septembrim PMLP jāiesniedz sertifikāts, kas apliecina valsts valodas prasmi vismaz A2 līmenī, kā arī dokuments, kas apliecina regulārus ienākumus vismaz minimālās algas apmērā katru mēnesi pēdējā gada laikā.

Grozījumiem ir vairākas redakcijas, un galu galā saputrojās ne tikai žurnālisti, bet arī paši politiķi. Katrai prasībai ir izņēmumi, bet katram izņēmumam vēl dažādas nianses. Informācija dažādos avotos atšķiras, un nav īsti skaidrs, kas notiks ar cilvēkiem, kas nepagūs laikā nokārtot valodas eksāmenu vai iesniegt visus nepieciešamos dokumentus. Tāpat nav zināms, kas notiks ar tiem, kas līdz 1. septembrim iesniegs dokumentus, bet atbildi saņems solītā gada laikā.

Apjukums manāms arī dažādās iestādēs, piemēram, bankās un sociālajā dienestā. Ir skaidrs, kā apkalpot klientus ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet ko iesākt, ja klients tobrīd tiesā pārsūdz atteikumu vai tikai gaida lēmumu?

Skaidrosim visu soli pa solim.

1. Cik cilvēkiem anulēs pastāvīgās uzturēšanās atļauju?