Patlaban privātie ziedotāji – fiziskas un juridiskas personas - partijai gadā var ziedot līdz 18 000 latu.
Pētījumu centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka portālam "Delfi" uzsvēra, ka pilnībā atteikties no privātiem ziedojumiem partijām nevar, tāda precedenta demokrātiskās valstīs neesot. Viņa uzskata, ka partijām ir jāļauj no malas piesaistīt finansējumu, vai tās būtu biedru naudas vai ziedojumi, taču ir jāsamazina ziedojumu apmērs.
Problēma, kas partiju finansēšanā valda Latvijā, ir tā, ka ziedojumi ir pārāk nesamērīgi, komentēja pētniece. "Ir jābūt samērīgam ziedojumu limitam, lai nav tā, ka partijas finansē tikai bagātākā sabiedrības daļa," sacīja Kažoka. Viņa arī uzskata, ka būtu striktāk jānosaka ziedojumu limits, kurš Latvijā pašreiz ir nesamērīgi liels.
Arī Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, portālam "Delfi" norādīja, ka, ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, iespējams, būtu jāpārvērtē arī privātā finansējuma apjoms.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs portālam "Delfi" norādīja, ka šogad janvārī Ministru kabineta sēdē atbalstīta KNAB izstrādātā politisko partiju finansēšanas koncepcija, kas paredz stingrākus finansēšanas noteikumus, kā arī valsts līdzekļu piešķiršanu partijas izdevumu segšanai sākot ar 2010.gadu. Koncepcija paredz virkni ierobežojumus gan partiju priekšvēlēšanu reklāmām, gan partiju finansēšanā.
Koncepcijā izstrādāto priekšlikumu īstenošana nodota TM, norādīja Vitenburgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
