Pēc Lejiņa vārdiem, Kabanovu ārzemēs par šādu rīcību sodītu, bet varbūt vispār izslēgtu no parlamenta. "Lai viņš pamēģina ko tādu Zviedrija vai Vācijā darīt, tur jātur mute ciet," norāda politologs.
Politoloģe Žanete Ozoliņa uzskata, ka no starptautiskas sabiedrības puses nebūs noraidošas reakcijas pret Kabanova izslēgšanu no Ārlietu komisijas, jo tas ir valsts iekšējās pārvaldes jautājums.
Ozoliņa uzskata, ka katram deputātam jāatbild par saviem vārdiem un demokrātija šeit netiek ierobežota.
Eksperte atgādināja, ka tas nav pirmais precedents, jo līdzīga situācija savulaik bija radusies arī ar Aleksandru Kiršteinu.
Politologs Andris Runcis arī nesaskata Kabanova izslēgšanā no Ārlietu komisijas demokrātijas ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, deputāts darīja zināmas plašākai publikai lietas, kuras nevienam nav jāzina.
Turklāt, Kabanovs piedalījās filmas "Baltijas nacisms" veidošanā, kas valstī atzīta par pretlatvisku propagandu. Runcis uzskata, ka tā nav korekta rīcība politiķim.
Politologs Valts Kalniņš atzina, ka Saeimas rīcība nav labs paraugs tolerancei pret atšķirīgiem viedokļiem, tomēr deputātiem bija noteikts pamatojums.
Saeima atbalstīja lēmumu par apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā " (PCTVL) deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas, jo deputāts ar savu darbību radot Latvijai kaitējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
