Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš atzina, ka ideja nav peļama, bet vajadzētu rūpīgi izvērtēt, ar kādiem nosacījumiem un kādos apstākļos šāda prokuratūra būtu veidojama un vai tai vispār būtu pievienotā vērtība.
"Principā kaut kas tāds varētu būt, bet nu tad rūpīgi jāvērtē, vai tiešām ir tā nepieciešamība un vai tas dos pievienoto vērtību," norādīja Kalniņš.
Lai arī Vilnītis min, ka, pastāvot šādai prokuratūrai, korupcijas lietas arī ātrāk tiktu izmeklētas, Kalniņam vairāk radies iespaids, ka sarežģītākajās korupcijas lietās visilgākā aizkavēšanās var notikt tiesās.
Kalniņš sacīja, ka ārvalstīs pastāv specializētas prokuratūras nodaļas vai departamenti, kas nodarbojas ar korupcijas noziegumu izmeklēšanu, un arī Latvijā, izveidojot šādu prokuratūru, iespējams, varētu būt pievienotā vērtība un augstāka profesionalitāte šādu lietu virzīšanā.
Tajā pašā laikā eksperts gan līdz šim nav manījis, ka šāda prokuratūra būtu spiedīgi vajadzīga Latvijai, turklāt Ģenerālprokuratūrā jau ir īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa, kuras pārziņā ir pietiekami daudz sarežģītu KNAB izmeklētu lietu.
Ja šādu prokuratūru veidotu, tad būtu jautājums, vai tā izmeklētu tikai sarežģītākās lietas vai visas korupcijas lietas, uzsvēra Kalniņš un piebilda, ka zināmu specializāciju korupcijas izmeklēšanā prasa starptautiskie standarti, proti, ANO pretkorupcijas konvencija, un dalībvalstis to kaut kādā mērā nodrošina, piemēram, ar attiecīgu struktūru ieviešanu.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins teica, ka pēc būtības ideja par specializēto prokuratūru būtu atbalstāma, jo daudzas korupcijas lietas ir ļoti komplicētas un prasa lielu izmeklēšanas darbu.
Policista kukuļņēmēja lietu ir vienkārši izmeklēt, taču lietās, kur ir valsts nozagšana un sarežģītas shēmas, ir nepieciešama likumsargu specializācija, proti, lai nebūtu tā, ka prokuroram, kurš nav specializējies korupcijas shēmu šķetināšanā, ir grūti "sagremot lietas".
"No šī viedokļa tas ir atbalstāms, un principā ideja nav slikta, taču nevajag īpaši pārspīlēt šīs idejas nozīmi - ja būs šāda prokuratūra, tad būs garantēts labums," paskaidroja Judins un piebilda, ka no praktiskā viedokļa izveidot prokuratūru būtu problēmas, proti, prokuratūrai vienkārši nebūtu līdzekļu.
Tajā pašā laikā Judins uzskata, ka nav pat svarīgi, vai būtu izveidota šāda atsevišķa iestāde. Primārais būtu profesionāli prokurori, kas spēj izmeklēt korupcijas lietas. Tādi prokurori Latvijā ir, taču viņi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, piemēram, daudzas skaļas korupcijas lietas pārstāvošā Velta Zaļūksne.
"Lai nebūtu tā, ka KNAB pabeidz izmeklēt lietu, bet prokurors ir aizņemts ar citām lietām un ir noslogots. Teiksim tā, lai nebūtu šaurā vieta," viņš norādīja.
Pirms vairākiem gadiem bija pavisam nedaudz sodīto par kukuļņemšanu, līdz ar to visi runāja par to, vai Latvijā cilvēki vispār ņem kukuļus, ja reiz notiesāto ir tik maz. Negodīgu cilvēku Latvijā netrūkst, tāpēc ir svarīgi stiprināt izmeklēšanas institūcijas. Ja KNAB būs spēcīgāks, lietu būs vairāk, proti, jo lielākus resursus veltīs korupcijas apkarošanai, jo labāks rezultāts būs.
Judins gan atzīst par pamatotu apgalvojumu, ka nav jēgas prokuroru daudzumam, ja KNAB un citām izmeklēšanas iestādēm nav atbilstošas kapacitātes korupcijas izmeklēšanai. "Ja piešķirs vairāk līdzekļu prokuratūrai, bet KNAB nebūs pietiekamu līdzekļu, tad prokurori vien sēdēs un gaidīs," uzsvēra eksperts.
Eksperts arī uzskata, ka valstij būtu jāizpēta, kur ir vājās vietas lietu izmeklēšanā un iztiesāšanā, proti, vai nepieciešams vairāk tiesnešu, prokuroru vai operatīvo darbinieku. Piemēram, ja būs daudz operatīvo darbinieku, bet maz izmeklētāju, tad lietas raiti nevirzīsies uz priekšu.
Arī tiesās ir problēmas, lai saprātīgos termiņos iztiesātu korupcijas lietu, kaut arī tiesas pašas nav vainīgas. Pašlaik mehānisms acīmredzot nefunkcionē, ja iztiesāšana prasa vairākus gadus. Tiesneši strādājot saskaņā ar likumu, tāpēc ir jāskatās, vai likums ir labs vai slikts, taču tad rodas jautājums, vai parlaments nepieciešamos grozījumus likumā atbalstīs.
Bijušais KNAB priekšnieks un pašreizējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") teica, ka Vilnīša izteiktā ideja nav nekas jauns. Jau pirms vairākiem gadiem, kad Loskutovs strādāja KNAB, viņš ar toreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti šādu ideju apspriedis.
Toreiz Maizītis principā nav iebildis, taču norādījis, ka specializētā prokuratūra būtu jāveido tad, kad būtu pietiekami liels krimināllietu skaits, proti, lai būtu prokuroriem nodrošināta normāla darba slodze.
Pašlaik nevarot teikt, ka korupcijas lietu skaits ļoti būtu liels, līdz ar to šāda prokuratūra nebūtu pienācīgi noslogota, turklāt prokuratūras uzturēšanā būtu jāiegulda atbilstoši līdzekļi.
"Pie šā jautājuma var atgriezties, ja būs attiecīgs krimināllietu skaits un prokuratūras finansiālas iespējas," uzsvēra bijušais KNAB priekšnieks.
Jau ziņots, ka Vilnītis nesen prokuratūras gada pārskata sanāksmē rosināja veidot specializētu pretkorupcijas lietu prokuratūru, jo ne visiem prokuroriem esot izpratne par noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā par amatpersonu noziegumiem, tostarp koruptīvajiem.
Pastāvot šādai prokuratūrai, korupcijas lietas arī ātrāk tiktu izmeklētas, turklāt viņš atgādināja, ka pēdējos gados korupcijas lietas kļūst arvien sarežģītākas un uzņem starptautiskus vērienus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sanāksmē Vilnīša priekšlikumu komentēja īsi - tas ir apspriešanas vērts, taču būtisks apstāklis prokuratūras izveidošanai būtu atbilstošs finansējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
