Eksperti: Latvijas izaicinājums šogad - nepārsniegt plānoto budžeta deficītu

Kā ziņots, jaunākās prognozes liecina, ka šogad Latvijas IKP samazinājums būs 12%, tāpēc jāgatavojas nopietniem samazinājumiem budžetā, šodien paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Iepriekš valdība prognozēja, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 5% no IKP.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Dašpuitis uzskata, ka situācija ekonomikā pasliktinās ļoti strauji un valdība spiesta ļoti ātri reaģēt un noteikt situācijai atbilstošas prognozes, lai spētu sabalansēt valsts budžetu un izpildīt saistības pret kreditoriem.

Arī "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka šogad galvenais izaicinājums būs sabalansēt tēriņus ar ienākumiem.

"Valdībai tas nozīmē tālāku izdevumu apcirpšanu, jo pašreizējā IKP prognoze nozīmē, ka ienākumi nebūs tik lieli, kā plānots, bet valdība var atļauties tikai 740 miljonu latu budžeta deficītu," skaidro Stikuts. "Lielākam deficītam nav finansējuma."

Pašreizējās prognozes vērtējamas ka "pesimistiski reālistiskas". Latvija uzrāda strauju ekonomikas aktivitātes kritumu un, kā rāda notikumi pasaulē, šāda apjoma kritumus piedzīvos ne viena vien valsts, brīdina Dašpuitis.

"IKP kritums 12% apmērā ir ticams, tomēr atsevišķu ceturkšņu rādītāji šo robežu pārsniegs. Taču tas, vai gada kritums būs lielāks, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem," norāda Dašpuitis. IKP krituma apmērs būs atkarīgs no atbalsta pasākumu īstenošanas, kā arī iespējamiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem lielākajās pasaules ekonomikās.

Stikuts norāda, ka jaunā IKP prognoze šim gadam ir reālistiska. "Protams, risks vēl dziļākai lejupslīdei paliek, proti, ja pasaules ekonomika neatkopjas līdz šī gada beigām, tad varam piedzīvot lielāku kritumu, kas var pārsniegt 15%," akcentē eksperts.

Pašreizējā prognoze nozīmē, ka IKP apjoms nokrīt līdz 2005.gada līmenim. "Zinot to, ka IKP ir attīstījies uz patēriņa un nākotnes ienākumu rēķina, tad šis gala rezultāts nav ne labs, ne slikts - tas bija neizbēgams," akcentē Stikuts.

Dašpuitis atgādina, ka kritumu apmēru var pastiprināt "ēnu ekonomikas" pieaugums.

"Inflācija šogad samazināsies ļoti strauji, un gada beigās pat ir iespējama deflācija," norāda Dašpuitis. "Šāds scenārijs radītu papildu sarežģījumus un noteikti ietekmētu krituma apjomu."

Dašpuitis prognozē, ka bezdarba apjoms būs nedaudz augstāks par valdības noteikto un varētu sasniegt 14%-16%. Bezdarbnieku rindas ievērojami palielinās valsts institūciju darbinieku atlaišana, kā arī pieaugs slēptais bezdarbs.

"Sabiedrībai jāsamierinās ar mazākiem ienākumiem un tēriņiem, kā arī vairāk jāsolidarizējas, lai šo laiku visi pārdzīvotu bez lieliem satricinājumiem," uzsver Stikuts. Valstī ir jārada vienošanās par vispārēju algu samazinājumu, sākot tieši no augstākajiem vadītājiem, jo tad zemāk atalgotie varēs vieglāk to pieņemt, neradot nemierus.