Daukšts pieļāva, ka Vešņakovs varētu būt daudz vairāk vērsts uz kompromisiem, neskatoties uz to, ka "viņš ir [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina cilvēks".
Savukārt "Sorosa fonda - Latvija" izpilddirektora padomnieks, politologs Pēteris Viņķelis sacīja, ka vēstnieku maiņai būs minimāla ietekme uz valstu attiecībām. "Attiecības vēstnieka personība ietekmēs minimāli, jo politiku pret Latviju tik un tā noteiks Kremlis un "putinisti". Vēstnieks to disciplinēti izpildīs," savu viedokli skaidroja Viņķelis.
"Visticamāk, ka Vešņakovs bauda Putina personisku uzticību. Tas liecina, ka Latvijas un Krievijas attiecībās diez vai sagaidāmi mierīgi un garlaicīgi laiki," sacīja politologs.
Laikraksts "Vedomosti" rakstīja, ka Vešņakovs varētu kļūt par vēstnieku Latvijā. Vešņakovs 10.oktobrī ieradies uz Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas slēgto sēdi, kurā tika apspriestas vēstnieku kandidatūras.
Par sēdes rezultātiem pagaidām nav paziņots, bet pats Vešņakovs bija izvairīgs un vienīgi atzina, ka varētu kļūt par vēstnieku kādā no Eiropas valstīm. Tomēr divi avoti Valsts domē laikrakstam pavēstījuši, ka komiteja atbalstījusi Vešņakova iecelšanu par Krievijas vēstnieku Latvijā.
Sākotnēji Krievijas vēstnieku kandidātus izvēlas Ārlietu ministrijas kolēģija, pēc tam tās apspriež abu parlamenta palātu atbildīgās komitejas, un pozitīva lēmuma gadījumā dokumenti tiek nosūtīti prezidenta administrācijai, kas pieprasa nākamā vēstnieka rezidences valsts piekrišanu. Vēstnieka iecelšanas procesu noslēdz prezidenta dekrēts.
Šā gada jūnijā tika prognozēts, ka Vešņakovs kļūs par NVS izpildsekretāru, taču pret viņa kandidatūru kategoriski iebilda Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Vešņakova nozīmēšanu par vēstnieku Latvijā avots Domē skaidro ar Maskavas vēlmi nomainīt pašreizējo vēstnieku Kaļužniju, kurš ir bijušais enerģētikas ministrs un pārāk aktīvi aizstāvējis Krievijas naftas kompāniju intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
