Daukšts norādīja, ka situācijā, kurā Krievijas prezidents un premjers nebūs vienoti, Latvija nokļūs vēl nenoteiktākā stāvoklī un viss būs atkarīgs no tā, kurš kļūs par noteicēju - "vai nu Putins paliks par militārā kompleksa un savas pagātnes mantotāju, vai tomēr Medvedevs, kurš, pēc daudzu ekspertu viedokļa, ir daudz liberālās".
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka Rīgas un Maskavas attiecības prezidenta vēlēšanas Krievijā neietekmēs. "Vienalga, kurš tur ir pie varas. Viņiem ir visizdevīgāk, ka viena no Baltijas valstīm ir "labais puika". Tas ir galvenais," sacīja eksperts, piebilstot, ka pašlaik Maskavas "mīļais bērns" ir Latvija.
Pēc Lejiņa domām, Krievijā nav īstas demokrātijas un turpmāk esot sagaidāma veco varas centru veidošanās un cīņas starp elites klaniem. Taču attiecības ar Latviju Krievijā nav būtiskākais jautājums, jo Maskavā "ir lielākas likmes uz spēles".
Kā ziņots, kopumā Krievijā no 109 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju pie balsošanas urnām devās 67,7%.
Turpinoties balsu skaitīšanai, pašreizējais prezidents Putins un viņa pēctecis Medvedevs izgāja Sarkanajā laukumā, lai pievienotos sajūsminātajiem atbalstītājiem.
42 gadus vecais Medvedevs atkārtoti apstiprināja savu apņēmību turpināt sava priekšteča kursu.
"Kopā mēs varam turpināt prezidenta Putina nosprausto kursu (..) Kopā mēs virzīsimies tālāk. Kopā mēs uzvarēsim. Urā!" uzrunājot atbalstītāju pūli, sacīja jaunievēlētais prezidents.
Neskatoties uz iepriekš izteikto solījumu iecelt Putinu premjerministra amatā, Medvedevs tomēr ļāva noprast, ka būs pietiekami patstāvīgs, tai skaitā, īstenojot Krievijas ārpolitiku.
Abu posteņu - prezidenta un premjera - pilnvaras "izriet no konstitūcijas, kā arī pastāvošās likumdošanas, un neviens nepiedāvā tās mainīt," žurnālistiem sacīja Medvedevs. "Ārpolitiku saskaņā ar konstitūciju nosaka prezidents."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
