Valdības vadītā informācijas kampaņa par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) ir vienpusīga - tā galvenokārt atspoguļo ES pozitīvos aspektus un Latvijas iespējamos ieguvumus, taču nevērš uzmanību uz ēnas pusēm, tā uzskata vairāki politologi un ES eksperti.
Otrdien publiskotais "Latvijas faktu" pētījums liecina par ievērojamu eiroatbalstītāju skaita kritumu. "Latvijas faktu" jūlijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka par Latvijas dalību ES gatavi balsot ir 49,6% pilsoņu, salīdzinot ar 57,1% jūnijā, pret balsotu 34,4%, salīdzinot ar 24,5% jūnijā, bet atbildi nav varējuši sniegt 15,9% pilsoņu, salīdzinot ar 18,4% jūnijā.

Politologs Artis Pabriks sacīja, ka, no socioloģijas viedokļa, pētījums, kas aptver tikai vienu mēnesi, vēl nenorāda uz kādu vispārīgu tendenci. Lai konstatētu, vai iedzīvotāju atbalsts ES tiešām krīt, ir jāsagaida nākamo mēnešu pētījumi, uzsvēra politologs. Pabriks arī norādīja, ka latviešu atbalsts ES vienmēr bijis mainīgs. Arī tie cilvēki, kas it kā ieņem noteiktu viedokli "par" vai "pret" ES, nereti šaubās par savu nostāju.

Pēc politologa domām, neuzticību ES vairo tas, ka šī struktūra daudzu Latvijas iedzīvotāju acīs vēl joprojām ir sveša un nesaprotama. Arī nesenās diskusijas par ES konstitūciju bija pretrunīgas, padarot neskaidrus daudzus ar ES nākotni saistītus jautājumus. "Šādos apstākļos būtiska ir valdības popularitāte un kampaņas veiksme," sacīja Pabriks.

Viņš arī atzina, ka ES informēšanas kampaņa ir vienpusīga - tiek uzsvērti runāts vienīgi par ES pozitīvajiem aspektiem un iespējamiem ieguvumiem Latvijai, nemēģinot jautājumu aplūkot arī no kritiskas pozīcijas. "Cilvēkiem tādējādi rodas iespaids, ka viņus māna," norādīja Pabriks. Kampaņai nav arī "pozitīvas ofensīvas", jo Latvijas eiroskeptiķu spēki ir nelieli.

Pēc politologa domām, nepieciešams aktivizēt informatīvo kampaņu. "Vadības grupa daudzkārt uzsver, ka reģionos notiek diskusijas par ES. Tas ir pozitīvi, taču pētījumi pierāda, ka šādas diskusijas var pārliecināt tikai 3-6% iedzīvotāju," atzīmēja Pabriks.

"ES piekritēju skaita kritums ir objektīvs, to sekmējuši daudz un dažādi iemesli, tai skaitā nemākulīgā ES informēšanas kampaņa," sacīja apvienības "Nē ES" vadītājs Jānis Sils. Pēc viņa domām, līdz šim sabiedrībai sniegtā informācija par ES nav bijusi objektīva, bet gan notušēta ar vispārīgiem saukļiem par ES kā labklājības iemiesojumu.

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis aģentūrai, ka vēl ir pāragri uzskatīt to par tendenci, jo jau kopš marta eiroatbalstītāju skaits pieaug, bet jūlija dati ir līdzīgi marta datiem. Pēc Freimaņa vārdiem, cēloņi šī mēneša kritumam ir gan ārēji, gan iekšēji. "Latvijas faktu" direktors pieļāva, ka Latvijas sabiedrība ir iespaidojusies no Igaunijas, kur jūnijā kritās eiroatbalstītāju skaits un viens no vadošajiem politiķiem Centra partijas priekšsēdētājs Edgars Savisārs iestājās par eiroskeptiķu tiesībām saņemt valsts finansējumu sabiedrības informēšanai.

Raugoties uz iekšpolitiskajiem procesiem, iedzīvotāju viedokli, iespējams, ietekmēja budžeta pieņemšanas gaita un tā prioritātes. Jaunpieņemtais budžets neattaisno vairāku sabiedrības grupu cerības uz lielākām algām vai pabalstiem, uzskata Freimanis. "Pastāv mīts, ka valdība daudzus lēmumus pieņem, vadoties pēc Eiropas norādēm, tāpēc daudzi nevilšus budžeta pieņemšanu saista ar ES," sacīja Freimanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit