Piesaistīt finanšu līdzekļus AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") vadības darījumam ar skandināvu aviokompāniju "Scandinavian Air Service" (SAS) par akciju iegādi pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav viegls uzdevums, taču ne neiespējams, atzina "IBS Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Šāda veida darījumi, kur kompānijas akcijas izpērk vadītāji, pasaulē ir ļoti izplatīti. "airBaltic" vadības iecere norāda uz viņu ieinteresētību kompānijas attīstībā, uzskata Rungainis.

Pēc viņa teiktā "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks jau ilgi un veiksmīgi vadījis aviokompāniju, veicinot tās attīstību un dominējošā stāvokļa izveidi reģionā.

Tas, ka darījumu paredzēts parakstīt jau 2009.gada janvāra beigās, liek domāt, ka ideja par darījumu un sagatavošanas darbi ilguši jau vairākus mēnešus, piebilda eksperts.

Kā ziņots, "airBaltic" akciju iegādi no SAS finansēs Latvijā strādājoša banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bankas nosaukums pagaidām netiek atklāts.

Kā aģentūra LETA noskaidroja aviokompānijā SAS, darījums paredz, ka līdz 2009.gada 31.janvārim SAS skaidrā naudā saņems 14 miljonus latu. SAS šajā darījumā konsultē investīciju banka "SEB Enskilda".

Kā ziņots, "airBaltic" vadība nolēmusi iegādāties patlaban SAS piederošos 47,2% uzņēmuma akciju, no kuru pirkšanas šonedēļ atteicās "airBaltic" kontrolpaketes īpašniece - Latvijas valsts.

"Aviokompānijas vadība arī šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tic uzņēmuma attīstības perspektīvām, tādēļ pieņēmusi lēmumu iegādāties SAS piederošās akcijas," norāda "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks. "airBaltic" norāda, ka turpinās komerciālo sadarbību ar SAS.

Kompānija pagaidām nesniedz plašākus komentārus par darījuma summu un to, kur "airBaltic" vadība ņems nepieciešamos finanšu līdzekļus.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) ar sava padomnieka Ģirta Dripes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka ir informēts par "airBaltic" vadības vēlmi un uztver to pozitīvi.

Patlaban atklāts jautājums, vai uzņēmuma vadība spēs piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, taču, ja tas viņiem izdosies, šo soli ministrs vērtē pozitīvi. Šlesers arī uzskata, ka tas parādītu "airBaltic" vadības ticību kompānijas nākotnei laikā, kad valstij nav naudas, lai nopirktu SAS akcijas.

Ministrs piebilda, ka nākotnē varētu izveidoties labs sadarbības modelis starp valsti un jaunajiem akciju īpašniekiem.

Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits savukārt pieļauj iespēju, ka "airBaltic" vadības lēmums saistīts ar vēlmi izvairīties no nopietnām finansiālām saistībām.

Kā žurnālistiem iepriekš skaidroja Šlesers, lai pārņemtu SAS piederošos 47,2% "airBaltic" akciju, valdībai bija nepieciešami 47 miljoni latu, no kuriem 14 miljoni latu būtu jāmaksā par akcijām, bet pārējā summa paredzēta starpkompāniju kredītiem.

Linkaits pieļauj, ka šis SAS kredīts ietvēra tādus nosacījumus, kuri bija jāizpilda līdz gada beigām, pretējā gadījumā tas draudēja ar drakoniskām finansiālām saistībām.

Linkaits pieļauj, ka darījums varētu tikt realizēts kā "menedžmenta izpirkšana" jeb "management buy out" ar finansējuma palīdzību no ārpuses. Pēc viņa teiktā, patlaban galvenais ir noskaidrot, cik caurspīdīgs ir šis darījums un vai būs zināms finansējuma avots.

Kā ziņots, pērn "management buy out" darījumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone Group" palīdzību valstij piedāvāja toreizējais "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, taču šis ierosinājums netika akceptēts un vēlāk viņam nācās pamests telekomunikāciju uzņēmuma vadītāja amatu. Patlaban Melngailis iecelts par nacionalizētās "Parex bankas" prezidentu.

Kā ziņots, augusta vidū SAS izteica gatavību pārdot sev piederošās akcijas. Latvijas valstij kā "airBaltic" kontrolpaketes īpašniecei bija tiesības izteikt priekšlikumu par daļu atpirkšanu, taču šonedēļ slēgtā sēdē Ministru kabinets nolēma neizmantot šīs tiesības

SAS lēmums pārdot "airBaltic" akcijas galvenokārt skaidrojams ar Latvijas valdības atteikšanos nodot privatizācijai valstij piederošās akcijas. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vairākkārt norādīja, ka neatbalstīs "airBaltic" privatizāciju, jo uzskata, ka no tā zaudētāja būtu pati valsts.

Ministrs uzskata, ka "airBaltic" arī turpmāk būtu jāpaliek valsts kontrolē. "Valsts tikai zaudēs, ja piekritīs "airBaltic" privatizācijai. Nacionālā aviokompānija gan austrumu, gan rietumu virzienā jāattīsta mums pašiem," iepriekš sacīja Šlesers.

"airBaltic" apgrozījums pērn bija 163 miljoni latu, kas ir par 40,6% lielāks nekā 2006.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 115,9 miljonus latu. 2005.gadā "airBaltic" apgrozījums bija 84,62 miljoni latu.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un aviokompānija SAS ar 47,2% akciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!