Eksperts: zinātne ir nopietns resurss, ko Latvija neizmanto
Foto: LETA

Zinātni citās Baltijas valstīs izmanto kā nopietnu resursu valsts attīstībai, un vienīgi Latvija iet pretēji šim uzstādījumam. Arī naudas piesaiste zinātnei un akadēmiskās zinātnes attīstībai citviet ir ievērojami lielāka, secināts ceturdien Latvijas Universitātes konferencē par augstāko izglītību un Baltijas valstu ilgstspējību un attīstību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pasaule ir sapratusi, ka izeja no krīzes ir zinātnes un inovāciju atbalsts, Latvija iet pretēji šim. Zinātne Latvijā tiek finansēta pēc pārpalikuma principa. Finanses sarukušas no 36 mijoniem uz 16,5 miljoniem," konferencē norādīja Organiskās sintēzes institūta direktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ivars Kalviņš.

Viņš uzsvēra – ja valsts tuvāko 10 gadu laikā neinvestēs dektorantūras studentos un zinātnes attīstībā, doktorantu skaits būs par 550 mazāks nekā šobrīd, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem visā Eiropā.

"Valstij būtu jāskata arī, kā zinātni varētu integrēt uzņēmumos un radīt konkurētspējīgus uzņēmumus un produktus," piedāvājumu ekonomiskajai augšupejai izteica profesors.

Latvijas Universitātes konferencē par augstāko izglītību un attīstību Baltijas valstīs piedalās ne vien akadēmiķi no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas augstskolu rektori, Viņi uzsvēra, ka pašreiz zinātnē un augstākajā izglītībā netiek pietiekami iegultīts, lai pielīdzinātos pārējai pasaulei inovatīvu uzņēmumu un zinātnes attīstībā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form