Foto: F64
Lielie apkures rēķini, kas šoziem pārsteiguši daudzu pilsētu iedzīvotājus, atkal aktualizēja diskusiju par un pret siltināšanu un jautājumu, vai ir vērts siltināt vecas padomju laikos celtās mājas, kuru "derīguma termiņš" jau sen beidzies. Ekspertu domas par to ir krasi atšķirīgas - no kritiskā vērtējuma par "katastrofālo" ēku stāvokli līdz mierinošajam pamudinājumam ēkas siltināt un reizē labot.

Būvfirmas "Re&Re" projektu vadītājs Dainis Učelnieks portālam "Delfi" atzina, ka nav dzirdējis vai redzējis kādu padomju laikos celtu ēku, kura būtu tik bēdīgā stāvokli, ka no tās būtu jāevakuē cilvēki, taču ēku izturība un mūža ilgums atšķiras, turklāt ne tikai no projekta vai uzcelšanas gada – katrai ēkai arī atšķiras būvēšanas un uzturēšanas kvalitāte. Viņš atgādināja, ka vienādas ēkas vienā laikā būvējuši gan speciālisti, gan padomju armijas karavīri, kas, protams, būtiski ietekmēja arī celtniecības kvalitāti, tāpēc prognozēt ēku ilgmūžību kopumā ir grūti.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesoru grupas docents Juris Biršs ir noskaņots kritiskāk. Viņš portālam "Delfi" skaidroja, ka "padomju" laiku ēkas jāiedala trīs atšķirīgās grupās – Staļina laika celtnes ar ļoti biezām konstrukcijām, Hruščova laika ēkas un saliekamas dzelzsbetona mājas jeb tā dēvētās "bloku mājas" un tieši tās ir katastrofālā stāvoklī.

Biršs pauda, ka Staļina laika ēkas un ekonomiskās Hruščova laika mājas ar zemajiem griestiem var siltināt, šīm ēkām konstrukcijas ir pamatīgākas. Taču "bloku" mājām problēmas ir lielas. Piemēram, Rīgā, Āgenskalnā uzslietās "blokmājas" (nevis ķieģeļu celtnes) tika pārbaudītas vēl PSRS pēdējos gados, un jau tad tika atklātas problēmas – konstrukcijas bija sarūsējušas.

Tās izsmēla savus resursus, jo garantētais kalpošanas mūžs tām bija 50 gadi, tās metinot salikts kopā, un šajā laikā konstrukcijas sarūsēja. Biršs norādīja, ka dažām šādām mājām ir problēmas ar noturību, tās katru gadu jāpārbauda un jāizdod garantiju. Taču tieši šīm "blokmājām" ir šausmīga siltuma noturība, jo PSRS laikos "kurināja, cik gribēja, ziemā logus turēja vaļā", bet šodien tas nav iespējams, atzīst eksperts. Viņš pauž, ka siltināt var arī tādas ēkas, taču tās savu ir nokalpojušas.

Arī Učelnieks norāda, ka, pat siltinot vecas "blokmājas" vai citas slikti uzceltas padomju daudzdzīvokļu ēkas, tas nebūs "superenergoefektīvas", taču situāciju noteikti var uzlabot. Viņš skaidroja, ka māju tehniskais stāvoklis atkarīgs arī no apsaimniekošanas tāpat kā automašīnām – auto var kopt, bet var tikai braukt ar to, nerūpējoties par tehnisko stāvokli. Pie sliktas apkopšanas arī jaunajās mājās var rasties problēmas, atzīst Učelnieks.

Viņaprāt, domājot par ēku siltināšanu, katrai mājai individuāli jāizvērtē tās stāvoklis un paredzamais mūžs un ieguldījumi siltināšanā, vai tie atmaksāsies laikā, kamēr ēka vēl kalpos un būs droša.

Būvmateriālu un celtniecības sistēmu ražotāja, SIA "Knauf" tehniskais vadītājs Andris Veinbergs savukārt norāda, ka, reāli raugoties, tuvākajā laikā vēl visiem nebūs iespēju dzīvot jaunās mājās, tāpēc jāskatās ilgtermiņā, kā var uzlabot jau esošo ēku fondu. Viņš pauda, ka svarīgs faktors ir arī siltināšanas darbu kvalitāte, izmantotie materiāli. "Tam noteikti ir ļoti jāseko līdzi, jo siltinot ēku ir jāizvērtē un jānovērš visas ēkas problemātiskās vietas, kas var atklāties tikai veicot siltināšanu," uzsvēra Veinbergs.

"Ēku siltināšana nav tikai jautājums par komfortu - silta māja vai dzīvoklis, bet arī par ēkas drošību un mūža ilgumu, jo siltinot ēkas, tiek stiprinātas arī tās nesošās konstrukcijas. Arī no ekonomiskā viedokļa ieguldītie līdzekļi ar laiku noteikti atpelnīsies, maksājot, piemēram, mazākus siltuma rēķinus," uzskata "Knauf" pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!