Tiesa apstrīdēto lēmumu atcēla no tā izdošanas dienas, kā arī izbeidza administratīvo tiesvedību, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Ksenija Novikova.
Piektdien pieņemto spriedumu 20 dienu laikā iespējams apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā.
KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa 2008.gada novembrī Ēlerti saukusi pie administratīvās atbildības par likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumiem, uzliekot viņai naudas sodu 50 latu apmērā.
Ēlerte šo KNAB struktūrvienības izdoto administratīvo aktu pārsūdzējusi KNAB priekšniekam, kurš lēmumu atstājis negrozītu. Pēc tam Ēlerte vērsusies tiesā, kas iepriekš viņas pieteikumu pieņēma un ierosināja administratīvo lietu.
KNAB uzskata, ka Ēlerte, būdama Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekle, bija valsts amatpersona, līdz ar to uz viņu attiecināmas jau iepriekšminētā likuma normas. Ēlerte kopš 2006.gada 30.augusta esot savienojusi amatus virknē dažādu fondu un uzņēmumu.
Ēlerte bijusi valdes locekle fondā "Dienas gada balva kultūrā", valdes locekle nodibinājumā "Dienas nākotnes fonds", valdes locekle SIA "Laikraksts "Diena"", valdes locekle SIA "Reģionālā prese "Diena"", valdes locekle AS "Diena" un galvenā redaktore SIA "Laikraksta "Diena"". No 2007.gada 1.februāra līdz 2008.gada 31.janvārim Ēlerte arī slēgusi uzņēmuma līgumu ar valsts aģentūru "Nacionālais kino centrs".
Birojs Ēlerti saucis pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30.pantu - par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Minētais pants paredz uzlikt naudas sodu valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
Ēlerte kā valsts amatpersona deklarācijas ir iesniegusi kopš 2006.gada, kad stājās amatā Valsts kultūrkapitāla fondā. Pēdējā no tām iesniegta pagājušā gada septembrī, kad darbu šajā fondā Ēlerte pameta.
Jau ziņots, ka pašlaik Ēlerte pilda kultūras ministres pienākumus.
Strīda būtība ar KNAB ir par to, kuram viņai bija jāprasa rakstveida atļauja savienot KKF padomes locekļa amatu ar citiem amatiem. Ēlerte uzskata, ka Ministru kabinets, kas viņu iecēla padomē, ar šo lēmumu arī atļauju ir devis.
Savukārt KNAB uzskata, ka tā bija jādod KKF padomes priekšsēdētājam.
Ēlertes skatījumā jautājums par to, vai viņa var veikt KKF padomes locekles amatu, turpinot strādāt "Dienā", ir bijis saskaņots. KKF padomes būtība ir - iekļaut tajā sabiedrības pārstāvjus, tas ir, tādus, kas savu pamatdarbu savieno ar KKF padomes locekļa amatu, kur sēdes ir apmēram divas reizes mēnesī, nevis kļūst par KKF padomes pilna laika ierēdņiem.
Ēlerte uzskata, ka likums nepasaka, kura konkrēti ir iestāde, kurai jādod atļauja savienot amatus. Nav iespējams uzskatīt, ka "attiecīgā iestāde" un persona ir KKF padomes priekšsēdētājs, jo pati padome ieceļ tās vadītāju.
Ēlerte uzsver, ka, pārbaudot KKF padomes darbu, KNAB konstatēja, ka viņa nav pieņēmusi lēmumus, kas viņu nostādītu interešu konfliktā. KNAB lēmumā arī teikts, ka "(..) šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
