Foto: EPA/LETA
Attiecīgais temats saistībā ar sportu un šajā gadījumā tieši ar futbolu mani nodarbināja jau agrāk. 3. aprīļa vakarā televīzijas ekrānā, vērojot Čempionu līgas spēli starp ''Barcelona'' un AC ''Milan'', šī doma atkārtoti ieguva aktualitātes statusu. Taču ne par daudz aprunāto 11 m soda sitienu šoreiz būs runa, bet gan par patriotismu.

Domājams, ne tikai futbola līdzjutēji vien Barselonas kluba kreklā gadu no gada atveidojuši Katalonijas karogu. Ja pēdējo gadu Eiropas futbola toņa noteicēja gadījumā to varētu skaidrot ar izteikto Spānijas reģiona patriotismu un cerībām par neatkarību (ne reizi vien stadionā redzēti uzraksti ''Catalonia is not Spain''), tad itāliešu vai, piemēram, poļu gadījumā būtu jāmeklē cits skaidrojums.

Atgriežoties pie ievadā pieminētās spēles, šoreiz uzmanību vairāk lika pievērst AC ''Milan''. Un ne tikai uz milāniešu krūtīm izvietotais Itālijas karogs, bet arī nelielā karodziņu rinda, kas redzama krekla mugurpusē. Interesanti, ka sava vieta zaļās, baltās un sarkanās krāsas kombinācijai atrasta arī uz vārtsargu formām un, protams, arī mājas spēļu krekliem. Kā pašam klātienē izdevās novērot Rīgā, kad šeit viesojās ''Rossoneri'' vārtsargu treneris Valerio Fiori, Itālijas simbols redzams arī uz milāniešu treniņtērpa. Turklāt ''Milan'' tādi nebūt nav vienīgie.


Dažādus interesantus karoga krāsu pielietojumus savos formastērpos bieži vien izmanto vēl viens Itālijas superklubs – Turīnas ''Juventus''. Piedevām pagājušajā sezonā turīnieši savas valsts krāsās bija veidojuši pat izbraukuma spēļu formu. Savas nacionālās identitātes apliecināšanā nav gausi arī citi klubi, ne tikai Apenīnu pussalā vien. Kāpēc? Vai šajā gadījumā Itālija pēkšņi kļuvusi tik maza un neatpazīstama, ka tās klubiem būtu jāizmanto katra iespēja, lai to popularizētu? Vai varbūt itāļi domā, ka neviens nezina, kā izskatās viņu karogs? Diez vai. Visticamāk gluži vienkārši viņi ir lepni par savu valsti, par savu zemi, valodu un identitāti. Vai mums nebūtu jābūt lepniem par Latviju? Manuprāt, būtu. Tikai daudziem tas ir piemirsies. Domājat, pie viņiem nav problēmu? Iespējams, to ir tikpat, cik šeit, taču diez vai atradīsim kādu itāli, kurš teiks, ka viņš dzīvo draņķīgā zemē.

Protams, Latvijas klubi nav tik bagāti, lai formastērpu ražotājiem pasūtītu individuālu dizainu, taču arī pie mums ir spēlētāji, kas lepojas ar savu izcelsmi. Arī pie mums ir komanda, kuras spēļu formas rotā viens no galvenajiem mūsu valsts simboliem –sarkanbaltsarkanais karogs. Turklāt tas izdarīts, neveicot speciāla dizaina pasūtījumu, bet karogu gluži vienkārši uzdrukājot. Tam nav jābūt nedz lielam, nedz galvenajam objektam spēles kreklā, taču, ja spējam izdomāt un iestrādāt numuros kluba logo, dažādus interesantus dizainiskus risinājumus varam atrast arī savas identitātes akcentēšanai. Šobrīd, kad plaukst radošās industrijas, iespējams, vajadzētu tām panākt pretim un ļaut sadarboties ar sporta organizācijām.

Šajā sezonā Virslīgai tika izstrādāts jauns logotips, un, kā ziņo biedrības pārstāvji, emblēmas izgatavotas arī to piestiprināšanai pie spēļu krekliem. Finansiālā izteiksmē tas klubiem nemaksās itin neko, tik vien kā jānogādā krekli attiecīgajā vietā un lieta darīta. Par logotipa dizainu varam strīdēties, taču gadījumā, ja aicinājumam atsauksies visas komandas, šī varētu kļūt par sezonu, kad visu Virslīgas klubu kreklus rotās Latvijas karogs. Tas gan diemžēl nedarbosies eirokausos, kur attiecībā uz spēļu formām ir strikti noteikumi, taču pie patriotisma, tāpat kā pie jebkuras citas lietas ir jāpieradina, un tas ir jāiemāca. Ja nesāksim tagad, tad kad?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!