Latvisko interešu aizsardzība nepieciešama nacionālās identitātes saglabāšanas vārdā un arī Eiropas politikas vārdā. Attiecības ar Krieviju var sakārtot, ja Latvijas balss Eiropā skanētu pārliecinošāk, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) saka Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Kad Vācijā sniedzu intervijas sešiem medijiem, pamatjautājums bija - nu kā jums tur iet ar tiem krieviem, kas jums ar tiem nepilsoņiem notiek? Latviju pazīst pēc tā, ka mēs darot pāri minoritātēm. Intervijās skaidroju, ka tā nav taisnība. Smalki un sīki izklāstīju, kā un kādēļ valstī notiek latvisko interešu aizsardzība. Tā nepieciešama mūsu nacionālās identitātes saglabāšanas vārdā un galu galā arī Eiropas politikas vārdā. Visas misijas, kādas vien Latvijā viesojušās, atzinušas valdības īstenoto mazākumtautību politiku. Mēs saglabāsim latviešu valodai vienīgās valsts valodas statusu un integrācijas procesu veiksim kulturāli, neskrienot pa galvu, pa kaklu un nevienam nepiekāpjoties," saka Emsis.

Premjers atzīmē, ka "Krievija pret sevi izdarīja lāča pakalpojumu - paņēma Latviju aiz abām ausīm, ar spēku pagrieza uz Rietumu tirgu, un Latvijas apgrozījums ar Krieviju nokrita no divdesmit līdz pieciem procentiem. To izdarīja ne jau Latvijas, bet gan Krievijas politiķi ar savu pretlatvisko politiku, kas piespieda mūsu uzņēmējus pārorientēties uz Rietumu tirgu. Pieci procenti apgrozījuma vairs nespēj Latviju ietekmēt".

Premjers par apvainojumu Latvijai uzskatot faktu, ka Krievija sūta savus veterinārās un fitosanitārās kontroles inspektorus pārkontrolēt, vai Eiropas Savienības (ES) atzītie sertifikāti ir derīgi Krievijai. "Kurš Krievijas uzņēmums izpilda Eiropas Savienības sertifikāta prasības? Tātad Krievija vēlas, lai no Latvijas ievestā prece atbilstu vēl augstākām prasībām nekā no Eiropas Savienības importētā. Un tas viss tikai tādēļ, lai dabūtu vienu valsti zem politiskās tupeles," saka premjers.

Intervijā Emsis pauž gandarījumu par to, ka apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ieguvusi četras vietas Eiroparlamentā: "Esmu gandarīts par šo rezultātu. Bet, protams, ar to vien būs par maz. Attiecības ar Krieviju var sakārtot, ja Latvijas balss Eiropā skanētu pārliecinošāk. Tad mēs saņemtu lielāku atbalstu savai politikai. Diemžēl Vakareiropa uz Krieviju joprojām raugās ar rozā brillēm."

Pēdējā valdības sēdē notikusi vienošanās, ka Latvijai ir jāpanāk, lai Eiropas Komisija nosaka konkrētus termiņus un mērķus, kas komisijai jāsasniedz sarunās ar Krieviju, un lai sāk nopietni strādāt ar Krieviju, kamēr tā vēl nav uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). "Tā ir pēdējā ietekmēšanas svira, kas mums ir palikusi," piebilst Emsis. "Krieviju nedrīkst uzņemt PTO, kamēr tā pret saviem uzņēmējiem izturas ar citādu mērauklu, nekā pret Latvijas uzņēmējiem. Turklāt Krievija jau nemēra tikai ar diviem lineāliem. Savs lineāls ir arī holandiešiem un savs - lietuviešiem. Kamēr Krievijai ir šie dažādie lineāli, ar ko tā mēra savējos un citus ražotājus, tā nedrīkst atrasties PTO."

Premjers atzīmē, ka Latvijas rokās ir divi trumpji - NATO un ES. "Pirmo mēs izmantojam labi, bet to nevar teikt par otro," atzīst Emsis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form