Nākamā gada valsts budžetā sociālajiem pabalstiem ģimenēm pēc bērna piedzimšanas paredzēts atvēlēt vismaz 20 miljonus latu, otrdien solījis Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS), tiekoties ar vecāku iniciatīvas grupas, Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) un Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīkla (LSOST) pārstāvjiem.
"Mēs noteikti centīsimies izdarīt labāko, ko ar mūsu ierobežotajiem resursiem var panākt," uzsvēris valdības vadītājs, norādot, ka konkrēta pabalstiem paredzētā summa būs zināma līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Diskusijā premjers atzinis, ka gan vienlīdzīgajam, gan arī diferencētajam pabalsta apmēram ir savas priekšrocības un trūkumi.

LSOST pārstāvji aicināja nošķirt divu veidu pabalstus - maternitātes pabalstu jeb tā saucamo kompensāciju māmiņai par zaudētajiem ienākumiem, kam būtu jābūt diferencētam, kā arī pabalstu par bērnu jeb "valsts pateikto paldies" par bērnu, kam būtu jābūt visiem vienādā apmērā. Tāpat tika norādīts, ka nepieciešams risināt pakārtotas problēmas, piemēram, to, ka aukles amats līdz šim nav iekļauts profesiju klasifikatorā.

Savukārt LLSA norādījusi, ka kategoriski neuzstāj uz vienlīdzīgu pabalsta apmēru visiem, tomēr pabalstu varētu noteikt trijos līmeņos - nestrādājošām māmiņām un studentēm maksāt, piemēram, 100 latus, māmiņām ar vidējiem ienākumiem maksāt divreiz vairāk, savukārt māmiņām ar augstiem ienākumiem maksāt trīs reizes vairāk jeb 300 latus mēnesī.

Vēlreiz izskanējis aicinājums risināt nodarbinātības problēmas laukos. Premjers tam piekritis, norādot, ka "šis jautājums jārisina arī ar citām metodēm, nevis sociālajiem pabalstiem pēc bērna piedzimšanas".

Vecāku iniciatīvas grupas pārstāvji vēlreiz pauduši atbalstu diferencētam pabalsta modelim, kad pabalsta apmērs atkarīgs no sociālo iemaksu apmēra. Vecāku iniciatīvas grupa uzskata, ka šāda pieeja ir pareizāka, raugoties ilgtermiņā. Paralēli būtu nepieciešams risināt bezdarba problēmas un attīstīt uzņēmējdarbības iespējas, īpaši lauku reģionos, kas savukārt sekmētu nodokļu maksāšanu un pieaugumu.

Pēc viedokļu uzklausīšanas klātesošie vienojās, ka pabalstiem tomēr nepieciešams noteikt gan minimālo, gan arī maksimālo robežu.

Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova skaidrojusi, ka tikai 2,37% no sociālā nodokļa iemaksām tiek novirzīti maternitātes pabalstiem, tāpēc nebūtu korekti teikt, ka "mums ir tiesības saņemt pabalstus par tādu summu, par kuru veiktas sociālās iemaksas". Lielākā daļa sociālā nodokļa tiek novirzīta pensiju sistēmai.

Ministru prezidents atzinis, ka sociālo sistēmu nevar veidot tā, ka pabalstu apmērs katru gadu pieaugtu ģeometriskā progresijā, jo tādā gadījumā sistēma "pati sevi salauzīs un nespēs pastāvēt". Turklāt tādā gadījumā jau drīzumā nāksies ķerties klāt pie bezbērnu nodokļa ieviešanas vai kopējas nodokļu palielināšanas, brīdinājis Emsis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!