ES sāk sabiedrisko apspriešanu par plastmasas atkritumu samazināšanu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi sabiedrisko apspriešanu, kā samazināt plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi, portālu "Delfi" informēja EK pārstāvniecībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vides aizsardzības aspektā plastmasas atkritumu apsaimniekošana ir grūts pārbaudījums, bet tai ir arī milzīgas iespējas resursu izmantošanas efektivitātes ziņā. Esmu pārliecināts, ka aprites ekonomikas apstākļos, kur augsts otrreizējās pārstrādes līmenis piedāvā izejvielu nepietiekamības risinājumus, plastmasai ir nākotne. Aicinu visas ieinteresētās personas dalīties pārdomās par to, kā plastmasu padarīt par daļu no risinājuma, nevis par problēmu," saka par vidi atbildīgais ES komisārs Janezs Potočniks.

Nonākuši vidē, it īpaši jūras vidē, plastmasas atkritumi var saglabāties simtiem gadu. Līdz 10 miljoniem tonnu atkritumu, galvenokārt plastmasa, ik gadu nonāk pasaules okeānos un jūrās, pārvēršot tos par pasaulē lielākajām plastmasas izgāztuvēm.

Mūsu sabiedrībā, kas radusi visu lieko izmest, plastmasa bieži tiek uzskatīta par lētu un vienreizēji lietojamu materiālu, un tās pārstrādes līmenis ir zems. Puse no visiem plastmasas atkritumiem Eiropā nonāk atkritumu poligonā, bet no tā būtu jāizvairās, jo plastmasa var saturēt bīstamas sastāvdaļas un ieglabāšana poligonā var radīt nevēlamu izmeti vidē un koncentrētas piesārņojošas atliekas, norāda EK.

ES publicētajā "zaļajā grāmatā" šajā sakarā tiek uzsvērta galvenā loma, kāda plastmasai ir daudzos rūpnieciskos procesos un lietojumos, un potenciālais ekonomiskais ieguvums no augstāka otrreizējās pārstrādes līmeņa.

Pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot un dabas resursiem rūkot, plastmasu pārstrādāšana kļūs par alternatīvu neskarto resursu izmantošanai. Lai šīs izmaiņas paātrinātu, ir vajadzīgi labāki pamatnosacījumi, kas atbalstītu ekodizainu un vides inovāciju, atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi ietverot jau plastmasas izstrādājumu projektēšanā.

Īpašās problēmas, ko rada plastmasas atkritumi, līdzšinējos ES tiesību aktos atkritumu jomā nav konkrēti aplūkotas. Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, nevis citiem likvidēšanas veidiem, kā tas ir ar visām atkritumu plūsmām, kas minētas Atkritumu pamatdirektīvā, taču ir skaidrs, ka jādara ir vēl daudz vairāk.

Zaļās grāmatas mērķis ir apkopot faktus un viedokļus, lai novērtētu, kāda ir plastmasas atkritumu ietekme, un izstrādātu Eiropas stratēģiju tās mazināšanai. Ieinteresētās puses tiek aicinātas izteikt viedokli par to, vai un kā spēkā esošie tiesību akti būtu jākoriģē, lai risinātu plastmasas atkritumu rašanos un veicinātu plastmasas atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, nevis ieglabāšanu atkritumu poligonos.

Tiek gaidīti arī viedokļi par to, cik efektīvi varētu būt potenciālie otrreizējās pārstrādes mērķi un tādi ekonomiski pasākumi kā atkritumu poligonu aizliegumi, atkritumu poligonu nodokļi un shēmas "maksā, kad izmet". Zaļajā grāmatā ir arī vaicāts, kā uzlabot plastmasas modulāro un ķīmisko uzbūvi, lai uzlabotu pārstrādājamību, kādā veidā samazināt jūras atkritumus un vai ir nepieciešams veicināt bioloģiski noārdāmās plastmasas lietošanu.

Apspriešana, kurā iekļauti 26 jautājumi, turpināsies līdz 2013. gada jūnija sākumam. Rezultāti tiks iestrādāti turpmākajā politiskajā rīcībā 2014. gadā kā daļa no plašākas atkritumu politikas pārskates, kurā aplūkos pašreizējos atkritumu reģenerācijas un poligonu ekspluatācijas mērķus, kā arī retrospektīvo novērtējumu par piecām direktīvām, kas attiecas uz dažādām atkritumu plūsmām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form