Sēdē deputāti iepazinās ar ārstu sniegto raksturojumu par esošo situāciju un statistikas datiem saistībā ar pacientu ārstēšanos klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Toksikoloģijas centrā, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Torakālās ķirurģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Speciālisti informēja, ka, izmantojot visjaunākās medicīniskās tehnoloģijas, vidēji viena pacienta, kurš iedzēris koncentrētu etiķskābi, ārstēšana valstij izmaksā apmēram 2,4 tūkstošus latu, turklāt neizārstējamās sekas paliek uz visu mūžu.
Sēdē tika uzsvērts, ka pārtikas veikalos nopērkamā tā sauktā etiķa esence ir kodīga, koncentrēta etiķskābe, kas atrodas nepiemērotā, īpaši bērniem brīvi pieejamā iesaiņojumā un tai ir nepietiekamas brīdinošas norādes.
Pētersons norādīja, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kurā etiķskābe ir brīvi pieejama katrā pārtikas veikalā, savukārt Veselības ministrijas Pārtikas centra direktora vietnieks Kārlis Rozenbergs skaidroja, ka citās ES valstīs tā nav aizliegta, taču atrodas drošā iepakojumā.
Latvijā produkta marķējuma atbilstību reglamentē vairāki likumdošanas akti, tostarp Ministru kabineta noteikumi paredz, ka koncentrēta etiķskābe ir jāpārdod ar grūti attaisāmu korķi, taču tas netiek ievērots.
Apakškomisijas deputāti nolēma sagatavot vēstuli Ministru kabinetam par nepieciešamību veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu, vai pārtikas veikalos jāpārdod koncentrēta etiķskābe, kādā iepakojumā un cik lielā koncentrācijā tai jābūt.