'Eurobarometer': Latvijā 55% iedzīvotāju bažījas par sabiedrības novecošanos  (15)

18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņi par sabiedrības novecošanos ir ļoti nobažījušies, bet 37% - ka nobažījušies. 30% aptaujāto norādīja, ka par šo problēmu īpaši nesatraucas, bet 14% - nemaz nesatraucas, 1% savu viedokli nespēja formulēt.

Igaunijā par sabiedrības novecošanās problēmu bažījas 49% aptaujāto cilvēku, bet Lietuvā - 52%.

Lai gan 71% aptaujāto atzīst, ka zina, ka sabiedrības vidējais vecums viņu valstī paliek arvien lielāks, vidēji ES valstīs 9% cilvēku par novecošanās problēmu ir ļoti satraukušies, bet 33% - satraukušies.

Visvairāk par novecošanās problēmu ES bažījas Portugāles (61%), Grieķijas (59%) un Bulgārijas (57%) iedzīvotāji, bet vismazāk par to uztraucas Nīderlandes (28%) un Zviedrijas (19%) iedzīvotāji.

60% ES iedzīvotāju nepiekrīt , ka līdz 2030.gadam jāpaaugstina pensionēšanās vecums, vislielākā pretestība šādai idejai ir Rumānijā (87%), Latvijā (86%) un Slovākijā (83%). Igaunijā un Lietuvā nepieciešamībai paaugstināt pensionēšanas vecumu nepiekrīt attiecīgi 76% un 71% aptaujāto. Savukārt Dānijā 58% cilvēku atzīst, ka pensionēšanās vecums būs jāpaaugstina, Nīderlandē tam piekrīt 55% aptaujāto, Īrijā - 53%, Lielbritānijā 51%, bet Austrijā 49% aptaujāto.

Trešdaļa ES pašreiz algotu darbu strādājošo iedzīvotāju norāda, ka piekristu turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Latvijā tā atbildējuši 74% aptaujāto, bet Dānijā strādāt pēc pensionēšanās ir gatavi 93% aptaujāto, Igaunijā - 81%, Luksemburgā - 71%, Lietuvā - 56%. Vismazāk gatavi strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas ir Itālijas, Rumānijas un Grieķijas iedzīvotāji, kur pozitīvu atbildi idejai turpināt darba gaitas pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas sniedza vien attiecīgi 29%, 28% un 27% aptaujāto.

2012.gads Eiropas Savienībā pasludināts par gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei. Iniciatīvas mērķis ir popularizēt vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījumu sabiedrībā un veicināt iespēju radīšanu, lai vecāki cilvēki varētu saglabāt aktivitāti.

ES iniciatīvā iekļautas trīs dimensijas: aktīvāka vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātība, aktīvāka līdzdalība sabiedrībā un neatkarīgāka dzīvošana.

Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei ietvaros arī Latvijā visu gadu notiks pasākumi vecākās paaudzes cilvēku aktīvākai iesaistei sabiedrības dzīvē.