Austrumeiropas bagātīgās reto putnu ligzdošanas vietas, kas uzskatāmas par unikālām visā Eiropā un arī pasaulē, ir labs piemērs, dilemmai, kas veidojas, runājot par ekoloģijas un ekonomiskās attīstības pretrunām, raksta ietekmīgais laikraksts "Financial Times".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Austrumeiropas putnu ligzdošanas vietas ir saglabājušas tāpēc, ka tās paglābusi salīdzinoši zemā industrializācijas, lauksaimniecības un citas saimnieciskas darbības attīstības aktivitāte, raksta laikraksts.

Pašlaik domājot par nepieciešamību veidot Eiropas Savienības (ES) Transporta Investīciju Vajadzību Novērtējumu, kas paredz visu ES kandidātvalstu, tajā skaitā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas esošo transporta infrastruktūru iekļaut vienotā, efektīvā Eiropas transporta tīklā, rodas pretruna. "Šāds tīkls nepieciešams, lai palielinātu Eiropas kopējā tirgus efektivitāti un arī palielinātu tirdzniecības apjomus un aktivitāti", vērtē laikraksts.

"Financial Times" tomēr norāda, ka šāda tīkla izveide varētu ietekmēt 101 no 425 starptautiski nozīmīgajām putnu ligzdošanas vietām Austrumeiropā. Ceļu izveide, kam parasti ir vislielākā ietekme uz dabu, skartu 52 vietas, ūdensceļu izveide - 34, dzelzceļa - 15. Šajās vietās sastopamas 128 retas un starptautiski nozīmīgas putnu sugas, norāda laikraksts. Starp šīm sugām ir arī tādas pasaulē retas sugas kā Dalmāciešu pelikāns un sarkankrūtainā zoss. Bez tam šīs teritorijas ir svarīgas ne tikai reto putnu sugu dēļ, tajās ir arī nozīmīgi dabīgie purvi un meži, kas Rietumeiropā vairs nav sastopami .

Laikraksts vērtē, ka sadursme starp kapitālisma ekonomisko attīstību un neskarto dabu kļuvusi bēdīgi slavena visā pasaulē, tomēr ES kandidātvalstīm ir 'ētisks un morāls pienākums' būt par dabas sargiem un rūpēties par to, lai to nācijas varētu baudīt ekonomiskos labumus, ko dos ES, neizpostot dabas bagātības. Purviem piemīt spēja attīrīt gaisa un ūdens piesārņojumu, nodrošināt dabīgu meliorāciju un arī ienesīgi piesaistīt tūristus, kas interesējas par dabu un ūdenssportu, uzsver avīze.

Paredzams, ka viens no transporta 'koridoriem' savienos Helsinkus Somijā ar Polijas galvaspilsētu Varšavu. Plānots, ka šis ceļš ies caur Biedraža purviem Polijas ziemeļrietumos, kas ir 60,000 ha liels nacionālais parks, kur apmetušās vairākas apdraudētas putnu sugas, ieskaitot plankumainos ērgļus. Arī baltie stārķi, kas Austrumeiropā plaši sastopami, bet Rietumeiropā praktiski vairs nedzīvo, mitinās šajā purvā. "Ja pār upi šajā purvā tiks uzcelts tilts un tā malas nostiprinātas ar dambi, tā hidroloģiskā sistēma varētu mainīties un izpostīt ligzdošanas vietas", uzsver "Financial Times".

Laikraksts norāda -"dabas draugi Eiropā nav pret ekonomisko attīstību kā tādu, bet ES kandidātvalstīm ir iespēja nokļūt labākā situācijā nekā Rietumeiropa, tām nav jāiet Rietumeiropas dabai postošais celš".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form