FM: nulles deklarācijas būs jāsniedz 50 līdz 70 tūkstošiem cilvēku
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nākamgad iecerētā sākumdeklarēšanās liks atskaitīties par savu mantisko stāvokli aptuveni 50 000 līdz 70 000 Latvijas iedzīvotāju, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, informēja parlamenta Preses dienests.

Komisija trešdien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, kas no 2012.gada paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli.

"Sākumdeklarēšanās ļaus saskaitīt visus iedzīvotāju aktīvus, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas ir traucēklis normālai uzņēmumu konkurencei un korupcijas ierobežošanai," uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).

Likumprojektā paredzēts, ka mantiskais stāvoklis uz 2012.gada 1.janvāra plkst.00.00 būs jādeklarē personām, kurām ir nekustamais īpašums ārvalstīs vai citi īpašumi ārvalstīs, kuru vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Deklarēšanās pienākums stāsies spēkā arī, ja personai ir skaidras naudas uzkrājumi, pieder finanšu instrumenti vai citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Tāpat deklarācija būs jāiesniedz, ja fiziskai personai ir aizņēmumi vai tā izsniegusi aizdevumus, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Sākumdeklarēšana attieksies uz Latvijas rezidentiem - pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā.

Plānots, ka, nomaksājot 15% nodokli, varēs legalizēt ienākumus, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. Šādas tiesības deklarēt iepriekš nedeklarētus ienākumus būs no nākamā gada sākuma līdz aprīlim, paredz likumprojekta otrajam lasījumam atbalstītā redakcija.

Projekts arī paredz, ka no 2012.gada 1.janvāra uzkrājumi, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, jāieskaita savā kontā reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Pēc šīs darbības veikšanas persona varēs brīvi izvēlēties tai ērtāko uzkrājumu glabāšanas veidu.

Plānots, ka deklarācija būs jāaizpilda vienu reizi, un to varēs iesniegt personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanas sistēmu, vai pa pastu ierakstītā vēstulē.

Par likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. Lai deklarāciju iesniegšanu uzsāktu no nākamā gada sākumā, likumprojekts jāpieņem līdz decembrim, norāda komisijas priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka konceptuāli nulles deklarāciju ieviešanu Saeima atbalstīja šī gada maijā.

Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau vairākus gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.

2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".

Sākumdeklarēšanu valstī mēģina ieviest jau desmit gadus, un tā būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži projekti paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form