Foto: Viesturs Radovics, DELFI

173 kilometru garo žogu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sola uzstādīt līdz 2024. gadam. Šobrīd pabeigti pirmie tā kilometri. Nožogojums paredzēts, lai atturētu migrantu nelikumīgu iekļūšanu Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, ko īsteno tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms. Gandrīz četrus metrus augstais žogs gan nebūs panaceja bēgļu atturēšanai, bet pašu spēkiem bēgļiem pāri tikt tam būs grūti.

Kā novēroja portāls "Delfi", žogs ir divu staltu vīru augstumā, un tā augšā ir dzeloņstieples. Vietām otrpus žogam atstāts pagaidu dzeloņstiepļu nožogojums, kas tikšanu pāri robežai apgrūtinātu vēl vairāk. Tomēr, kā norāda Valsts robežsardzes ģenerālis Juris Martukāns un iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), tikšana tam pāri nav neiespējama, un tā nebūs panaceja bēgļu atturēšanai.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Baltkrievijas hibrīdkarš ir piemirsts, tomēr bēgļu problēma nav nekur pazudusi – "Šobrīd, ja skatās pēc tendencēm, it kā nav ziemas periods, kad Baltkrievijas puse mūs uztur vieglā spriedzē. Augustā bija 300 cilvēki, kas mēģināja šķērsot. Septembrī – 150," saka robežsardzes pārstāvis. Viņš arī zina stāstīt, ka pēc robežšķērsošanas mēģinājumiem Lietuvā un Polijā var secināt, kāda būs bēgļu plūsma Latvijā pēc divām nedēļām līdz pat mēnesim.

Pagaidām robežsargi nav fiksējuši mēģinājumus tikt pāri jaunuzceltajam žogam. Lielākā daļa robežas joprojām ir bez tā, tā kā potenciālie pārkāpēji var vienkārši to apiet.

Pagaidu žoga vietā bijis fiksēts bojājums, ko, iespējams, veikušas baltkrievu amatpersonas: "Ir, protams, gadījumi, kad bojāts žogs, lai šķērsotu robežu, bet tādu gadījumu nav tik daudz. Vienreiz sabojāta dzeloņstieple. Es absolūti neapgalvoju, bet, iespējams, ka Baltkrievijas robežsargi ir iesaistīti šādos pasākumos," pauž Martukāns.

Polijai un Lietuvai ir, bet mums vēl nav

"Delfi" jau iepriekš vēstīja, žoga izbūve Latvijā rit lēni, kamēr Lietuvā un Polijā tas jau ir pabeigts un krietni varenāks, kā mūsējais. Kā stāsta iekšlietu ministrs, šīm valstīm nebija jāveic tik plaši sagatavošanās darbi kā mums,

Šie kaimiņvalstu piemēri arī ņemti par piemēru mūsu žogam.

"Valsts robežas josla nav taisna līnija – sastopamies ar daudz sarežģījumiem gan no ģeogrāfiskā gan ģeodēziskā viedokļa. Ir daudz mitru vietu, upju, grāvju. Par cik Latvijas robežas josla līdz šim nav bijusi kadastrāli uzmērīta un tas notiek pirmo reizi, uzmērīšana un atmežošana notikusi tik ilgi," saka Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Viņa saka, ka šos procesus valsts nevar veikt viena bez komersantu palīdzības, jo tieši tie nodrošina mērniecības darbus. "Mūsu lielākais šķērslis – līdzšinējā zema ieinteresētība no komersantu puses veikt mērniecības darbus dēļ sarežģītās ģeogrāfiskās vides. Pēc vairākkārtējām sarunām ir noslēgusies līgumi un kadastrālā uzmērīšana iet uz priekšu.

Līdzīgu nostāju pauž arī iekšlietu ministrs: "Viss, kas šeit ir izdarīts saistībā ar atmežošanu un citiem darbiem, Polijā bija izdarīts jau Padomju laikos – viņiem bija skaists lauks 200 metru platumā, un nebija jāveic šādi uzmērīšanas darbi. Viņi varēja iet un likt stabiņus iekšā, taisīt žogu. Mums savukārt tieši atmežošana sastādīja divas trešdaļas no kopējiem darbiem," skaidro ministrs.

"Tāpat runājot par termiņiem – izsludināts konkurss par noteiktu darbu veikšanu, un neviens vienkārši nepiesakās. Un, ja nav firmas, tad nav. Nācās meklēt uzņēmējus, kas tomēr būtu gatavi uz tādiem darbiem parakstīties īstenot šos darbus," stāsta Eklons.

Ministrs atzīst, ka austrumu robežas izbūves darbos neapšaubāmi ir bijušas problēmas: "Ja paskatāmies uz ierosinātajiem kriminālprocesiem un pārbaudēm, kas ir veiktas, virkne pārkāpumu. Tie ir secinājumi, kas ņemti vērā. Es personīgi esmu guvis pārliecību, ka ir darīts viss iespējamais, lai darbus īstenotu pēc iespējas ātrāk un bez aizkavēšanās. Ja tāda ir, man ir skaidrs, kāpēc," saka Eklons. Viņš arī saka, ka ne par vienu no sāktajiem kriminālprocesiem šobrīd nav pieņemti lēmumi, bet to uzsākšana ir veikusi korekcijas visā būvniecības procesā.

Žoga būvniecība norit trīs kārtās, un pilnībā pabeigt tā būvniecību paredzēts 2024. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!