Atzīmējot Lielo dienu, vairākās vietās Rīgā sestdien notika dažādi veselības un skaistuma veicināšanas rituāli, putnu dzīšana, šūpoļu kāršana, kā arī Lieldienu laika spēles un sadziedāšanās.
Līvu laukuma apmeklētājiem bija iespēja dziedāt Lieldienu dziesmas, pušķot šūpoles, krāsot olas, mesties spēlēs un rotaļās, ripināt un kauties ar olām, sadancoties, kā arī šūpoties, lai nodrošinātu labu vasaru.
Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīja Rīgas folkloras kopas "Ģrodi", "Garataka", "Skandinieki", "Savieši", "Lāns", ''Krulla", "Berendejka", "Dandari", "Vilcenes", "Vilkači", "Rija", "Laiva", Rīgas Danču klubs un ciemiņi - Bārbeles, folkloras kopa "Tīrums" un Katlakalna folkloras kopa "Rāmupe".
Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas gandrīz mēneša garumā - jau sākot no Austrām jeb Pūpolnīcas, ko atzīmējam marta vidū.
Vēlāk nāk Ģērda jeb Kustoņu diena, un tad jau pati, Lielā diena, kam seko vēl vairākas svarīgas dienas - Bendiks, Ganu diena un visbeidzot Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos un atjaunošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti, un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
