IUB pārstāve Elīna Virtmane portālam "Delfi" pastāstīja, ka iesniegumu izskatīšanas komisija pieņēmusi starplēmumu – pagarināt sūdzības izskatīšanu līdz oktobra vidum, lai varētu pienācīgi un objektīvi iepazīties ar visiem apstākļiem.
Savukārt IeM preses pārstāve Gunta Skrebele paskaidroja, ka NVA neko saistībā ar konkursu nevar darīt, kamēr nav saņemts IUB lēmums. IeM pārstāve gan optimistiski piebilda, ka IUB jāizlemj līdz 14.oktobrim, tātad tas varētu notikt arī pirms šī datuma.
Jau ziņots, ka septembra vidū "Lattelecom" nolēma izstāties no fotoradaru konkursa, "protestējot pret necaurspīdīgu šī iepirkuma organizēšanu". Konkursa rīkotāja – IeM NVA – pirms IUB atbildes esot paredzējusi "atvērt pretendentu piedāvājumus, kas liecina par aizdomīgu steigu un absolūtu nevēlēšanos iepirkumu organizēt juridiski korekti," tolaik norādīja "Lattelecom" pārstāve Līga Bite.
Savukārt IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone ar Skrebeles starpniecību tolaik uzsvēra, ka "Lattelecom" apgalvojums nav patiess. "Tālākā IeM rīcība, tajā skaitā pretendentu piedāvājumu atvēršana, būs atkarīga no sūdzības izskatīšanas gaitas IUB," apgalvoja Pētersone. Bez "Lattelecom" konkursā ir palikuši septiņi pretendenti, informēja IeM administratīvā vadītāja.
"Lattelecom" paziņojumā bija arī teikts, ka uzņēmums "ir neizpratnē par atbildīgo institūciju nevēlēšanos iepirkuma procesu organizēt profesionāli un caurspīdīgi, šāda rīcība vieš aizdomas, tādēļ "Lattelecom" atsakās piedalīties šajā pasākumā un atsauc savu turpmāko dalību iepirkumu procedūrā, novēlot organizatoriem pieņemt godīgu un atbildīgu lēmumu."
Iepriekš, augusta nogalē, kad bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, "Lattelecom" bija iesniedzis kārtējo sūdzību par konkursu IUB, liekot iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) paust aizdomas, ka uzņēmums fotoradaru ieviešanu "gremdē", lai novilcinātu laiku līdz vēlēšanām. Uzņēmums to noliedza un apgalvoja, ka sūdzas par necaurspīdīgo procedūru.
Saeima septembra sākumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nepieciešami, lai finansētu jau pērn izsludinātā fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus. Grozījumi ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.
IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Savukārt jūnija vidū IeM LTV raidījumam "de facto" atzina: pastāv varbūtība, ka konkurss varētu aizkavēties, jo īpaši gadījumā, ja vēl kāds no konkursa dalībniekiem iesniegtu kādu sūdzību. Šobrīd arī skaidrs, ka, visticamāk, visi fotoradari no nākamā gada 1.janvāra pretēji iepriekš solītajam tomēr nesāks darboties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
