Kamēr vēl bišķi jūtams rīta spirgtums, Vītolniekos jau sākas rosība - piebrauc viena mašīna, otra. Rau, kamēr citi rūmējas ceļa malā gar žogu, Timbra Gunta cērt iekšā aiz staļla, uzsasienas košu drāneli un ceļ laukā rokdarbu pūru – citu par citu jo smalku un glaunu. Turpat jau grozās ari Gobines (Lilija ar Elgu) ar sava smalkumiem, Timbrines (Līga un Maija).
Kamēr visi vēl tā mīņājas un īsti nevar saprast, kur ta nu likt un kā isrādīt tos sava smalkumus, kā vēšs sētā ieskrien Aigaru Sandra un ievieš kārtību – galdus tur zem ābelēm, goda mielasta galdu – te - pa vidu, tur zupas vārīšana un tur starp klēti un stalli un laidarā rokdarbi, un visi kas grib tirgoties – priekšsētā zem vītoliem!
Nu tā! Skaidrība rokā un jāsāk tie sava labumi iskrāmēt, lai citi var tikt klāt. Mantotie rokdarbi tiek smalki izklāti starp klēti un stalli, gar staļļa stūri islikti jaunie tautastērpiem piederīgi rokdarbi un laidars piepildās ar šodien pašu darinātiem. Te kur gadījies, kur ne, sētā brauc iekšā auto – pills sievu sarkaniem vaigiem (tās i riktīgās saiminieces) ar slaidu loku griež iekšā starp stalli un klēti. Atskan sauciens: " Uz galdautu nebrauc!" Nokauc bremži, mašīna apsastājas akurāt sprīdi no smalkā galdauta un no šopera vietas lepni iskāpj Sikšņu saiminiece Šķēles Dace, pasaskatās un noteic: " Priekš mēneša vecām tiesībām iebraucu dikti labi!"
Ari zem ābelēm jau čum un mudž no sievām - galdā tiek liktas tortes, griezti sieri, lai var noņemt provi un pēdis noteikt labāko, gardāko. Katram sieram tiek piešķīrts kārtas numurs, lai tad, kad siers noprovēts var atzīmēt labāko. Tāpat ari ar tortēm. Te nav nekādi joki, jo žūrijā ir Latvijas Siera kluba prezidente Vanda Davidanova sauc un Skrundas ārodskolas skolotāja un goda saimniece Gunta Stepanova. Kopā sanāk 19 sieru un 4 tortes. Cits pa citu jo gards un labs!
Klētes otrā galā jau ari sākas rosība – Pričinu famīlija ar Aleksandru (tautā mīļi saukta par Sanu) priekšgalā liek uz uguni lielo grāpi, lai vārītu tradicionālo zuvu zupu no šorīt ķertām zuvēm.
Pa to laiku sēta jau pienākusi pilla ar cieminiem. Kā solīts klāt ari Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ar apsolītjām novadu ģērboņu grāmatām un finansiālais atbalstītājs Ivars Kalnietis no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra .Tad jau laiks ari oficiāli pasākumu atklāt un brunču tresēm saulē nozaigojot, Tapiņu Māra teic pirmo uzrunu klātesošajiem.
Kāmēr tauta bauda sierus, tortes, pēta rokdarbu pūrus, Skrubju Dzintra stāsta jautros saimnieču stāstus. Dzintra, kā jau laba aktrīze ar skaļu balsu un skaidru valodu, stāsta tā, ka no smieklu sāk i sānā dūrt, i asaras saskrien.
Saulīte cepina tā, ka cilvēki jau paliek gūrdeni un uz jūŗas pusi vien skatās, sieri noēsti, tortes ari, zuvu zupa isēsta (veseli divi grāpji) un Pērkonu Intas taisītais žildinis ari notiesāts pa tīro, ka ne smakas vais.Tad ari laiks sumināt labākos no labākajiem.
Pirmo prīzi sieru konkursā, šmuku māla skutulu ar visu koka samti un smalkas sieru grāmatas dabūja Pērkonu Inta, bešā nepalika ari pārējie siera meistari un katrs saņēma kādu piemiņas balvu no Latvijas Siera kluba. Rucavas siera meistarienes – Inta Pērkone, Lilija Vītola, Velta Pričina, Marita, Liepa, Rasma Trumpika, Sandra Aigare (ko tik visu viņa nepaspē!), Ruta Grauduže ar vietējiem neierastiem, bet gardiem kazu sieriem. Jā, sieru bi daudz un dažādu – i saldu, i sāļu, i varēja ēst tāpat, i medū pamērcēt (lai piedod, ja kāda netiek piesaukta, bet pateicība tika visām).
Tortes. Lai ari tik četras, bet katra citāda un pazuda garšotāju/vērtētāju vēderos, ka nebi ko redzēt. Pirmo prīzi mikseri un gudras grāmatas piešķīra Lipartu Dacei par Napaleonkūku. Nu, bet bi gan garda – pati kusa mutē! Bet varbūt ari savs nopelns ģimenes atbalstam – brālis tā musināja balsot taisni par šo torti, ka citādi jau nemaz i nevarēja.
Arī pārējās garšoja pēc vēl! Jāuzteic Rožu Sandra, kura bi ustaisījusi vislielāko torti, lai katram tiek pa prāvam gabalam. "Paldies, Sandriņ, ka uscepi tik lielu, tad es ari dabūju!" teic Zemes Skaidrīte. Prieks, ka ari Dunikas pagasta toršu meistari Dace Šķēle un Renārs Juzups bi atveduši sava garšīgās tortes.
Atcerējām un godinājām Rucavas godu saimnieču un galda meitu "zelta fondu", kas nu jau vais nevāra un pa godiem neiet, bet daudziem ir labā atmiņā un vienai otrai jaunajai saimniecei daudz gudrību ir nodevušas – Šteindāle Anna, Sisene Margrieta, Emma Lūsēna, Mallīte Stikāne, Dzidra Šihta, Elma Zābaka, Ārija Bērziņa, Mārģieta Ģirne, kā arī Timbra Anniņa un Veita Anna. Vēl jau ir citas saimnieces, kuru vārdi ierakstāmi Rucavas vēstures grāmatās, ja acerat, pateicat Skrubju Dzintrai, viņa to pierakstīs.
Nepalika aizmirstas arī rokdarbnieces. Mantoto darbu glabātajas – Gunta Timbra, Dzidra Prīlāpa, Ruta Ķestere, Anna Teleže, Ausma Ašmane u.c. Īpaši gribas atzīmēt, kur no paaudzes paaudzē tiek nodoti ne tikai gatavie darbi, bet ari prasme tos darināt – Lilija Vītola ar meitām un citām saimes sievām, Pūpēžu māju Visminu sievas, Lelde Salmiņa ar meitu un māti. Daudz dažādu šodien darinātu rokdarbu izlikts apskatei skolotāju Vilmas Pērkonas, Aijas Cinkmanes, Aijas Dejus un jau aizgājušo dzīvesgudro rokdarbnieču Zentas Vismines, Austras Trumpikas, Mildas Šēperes bijušo skolnieču darinājumi.
Čaklākās tautastērpu darinātājas – Elga Ozola vēl pavisam "silts" kŗocinis ar brusti, gandrīz gatavs baltais krūmu krekls, Aleksanadra Maksakova – caurlielines, Rucavas jaka jau gandrīz pabeigta. "Tas raksts jau tik ēd dziju un uz priekšu neiet!" teica Rasma Paupere, un Inga Tapiņa – pašas austs nāmats, no A-Z darināta baltā villaine, etnogrāfikska kopija caurlielinēm. Nu ari iskārts apskatei pa visām kopā šūtais Rucavas tērps, ko var palienēt katra rucavniece, ja ir kāda vajadzība un var dabūt mugurā. …Un vēl un vēl.
Kad cita citu sasveikušas un sabučojušas, laiks ari svētku kulminācijai - goda mielastam! Neba jau kāds te badā, va neēdis, bet siekala jau dažam labam trīs metri no pakaļas velkas. Tas tālab, ka visa kā tik daudz un tik gards un saiminieces sasārtušiem vaigiem tik liek un liek – i sierus, i sviestus, i gaļu , i gurķus, i maizi tādu un šitādu, i kvasu, i medalu. Bet vēl pie galda nelaiž – Sandra liek godināt galdu un tā klājējus.
"Ari es tur biju, visu redzēju, gar ūsām tecēja, vēderā netika", teic un raksta Dace Tapiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
