Satversmes tiesa gada laikā, kopš tajā ar pieteikumiem var vērsties arī privātpersonas, saņēmusi 618 iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības, informēja tiesas kancelejas vadītāja Gunta Barkāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
No saņemtajām sūdzībām izskatīšanai tiesas kolēģijām novirzītas 218, bet pārējās atteiktas uzreiz. Pēc privātpesronu iesniegumiem ierosinātas 19 lietas, 13 lietās jau pasludināti spriedumi. Vienā lietā tiesvedība izbeigta.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atzina, ka lielākā daļa spriedumu pēc privātpersonu sūdzībām ierosinātajās lietās bijuši iesniedzējiem labvēlīgi - tikai divos gadījumos sūdzības atzītas par nepamatotām, bet vienā - par daļēji pamatotām.

Par nepamatotu tiesa atzina bijušā "pērkoņkrustieša" Andra Ķiploka sūdzību, kurā viņš apstrīdēja kārtību, kādā atlīdzina izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas rīcības rezultātā radušos zaudējumus, kā arī Liānas Aldermanes sūdzību par civilprocesa kodeksa normu, kas noteic, ka tiesas spriedums maksātnespējas lietās ir galīgs un nav pārsūdzams apelācijas kārtībā.

Savukārt par daļēji pamatotu tiesa atzina Jutas Mencenas-Mentzen sūdzību par valsts valodas likuma un valdības noteikumu normām, kas nosaka kārtību, kā Latvijas pasēs un citos dokumentos latvisko ārvalstnieku vārdus un uzvārdus. Tiesa atzina, ka valodas likuma normas atbilst Satversmei, bet par neatbilstošiem uzskatīja valdības noteikumus.

Endziņš atzina, ka iespēja privātpersonām vērsties Satversmes tiesā ir pozitīvi vērtējama, jo "pirmo reizi privātpersonām ir iespēja vērsties un cīnīties ar savu tiesību aizskārumu, kas pieļauts likumu normās".

Viņš sacīja, ka iedzīvotāji arī aktīvi izmanto šo iespēju, taču "diemžēl lauvas tiesa sūdzību ir ārpus mūsu kompetences". Endziņš norādīja, ka bieži cilvēki Satversmes tiesā vēršas kā "visaugstākajā instancē" pēc tam, kad pārējo instanču tiesas pieņēmušas viņiem nelabvēlīgu lēmumu. Bieži Satversmes tiesā apstrīd nevis likuma normas, bet gan tiesas, policijas vai prokuratūras pieņemtos lēmumus vai veikto likumu interpretāciju, stāstīja Endziņš, kā piemēru minot ieslodzītos, kuri apstrīd par viņiem pieņemtos tiesībsargātāju lēmumus.

Tomēr Endziņš uzskata, ka tiesā izskatīšanai pieņemtie pieteikumi liecina - sabiedrība ir pietiekami juridiski izglītota un spēj korekti formulēt savas vēlmes. "Ir interesantas lietas, tiešām interesantas, teorētiskas," klāstīja Endziņš, kā piemēru minot sūdzību, kurā apstrīdēts Satversmes tiesas likums, sūdzību par suņu un kaķu turēšanas ierobežojumiem un citas.

Endziņš arī atzina, ka bieži personu pašu rakstītās sūdzības tiesai ir juridiski pareizākas nekā dažu juristu sagatavotās. "Viņiem [juristiem] gan vispirms vajadzētu paņemt un izlasīt likumu, lai noskaidrotu, kāda vispār ir mūsu kompetence," atzina tiesas priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pērn 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas paplašināja to personu loku, kam ir tiesības vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Grozījumi šādas tiesības paredz arī privātpersonām. Iedzīvotāji tiesā var vērsties tikai tādā gadījumā, ja pārkāptas Satversmē noteiktās tiesības, kā arī jau iepriekš izsmeltas visas pārsūdzēšanas iespējas.

Tiesības vērsties Satversmes tiesā ir arī tiesām, ja tās kādas lietas izskatīšanas laikā konstatēs kādas normas neatbilstību Satversmei. Uz normu neatbilstībām tiesas procesa laikā varēs norādīt procesa dalībnieki. Tiesnesim šādā gadījumā pašam personīgi nevajadzēs uzstāties tiesas sēdē, jo šīs lietas izskatīšot rakstveida procesā. Tāpat tiesā var vērsties zemesgrāmatas nodaļas tiesnesis un iespējas paplašinātas arī pašvaldībām un Valsts cilvēktiesību birojam.

Līdz pērnā gada 1.jūlijam tiesības vērsties Satversmes tiesā bija tikai Valsts prezidentam, Valsts kontroles padomei, Saeimai, Ministru kabinetam, ģenerālprokuroram, pašvaldības domei un ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem, kā arī Valsts cilvēktiesību birojam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form