Pārkaršana un saules dūriens cilvēkus parasti piemeklē atklātā saulē vai karstās un nevēdinātās telpās, kā arī dabiski izveidojušās ieplakās (pie tādām, piemēram, pieder Mežaparka Lielā estrāde, daudzas atpūtas vietas, lielu koku vai pauguru ieskauti dārzi). Pārkaršanu veicina paaugstināts gaisa mitrums, fiziska slodze, biezs un ciešs apģērbs, kā arī nosliece uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Tāpēc mediķi aicina cilvēkus pašiem sev palīdzēt - izsargāties no pārkaršanas un saules dūriena. Pazīmes, kas liecina par pārkaršanu vai saules dūrienu, ir galvassāpes, karsta āda, paātrināts pulss un elpošana, reiboņi, pēkšņi uznācis nespēks, ģībonis, slikta dūša un vemšana.
Parādoties šiem simptomiem, ārsti iesaka novietot cietušo guļus pēc iespējas vēsākā vietā un atbrīvot no cieša apģērba. Palīdzēt saulē pārkarsušajam var, atvēsinot cietušā galvu un krūtis ar vēsām kompresēm, liekot pie deguna ožamajā spirtā samērcētu vates tamponu un dodot dzert vēsus dzērienus.
KMC mediķi aicina cilvēkus censties sevi pasargāt no tiešiem saules stariem un obligāti lietot galvassegas vai saulessargus. Svarīgi karstā laikā ir pēc iespējas vairāk lietot šķidrumu (bez alkohola). Mediķi iesaka izdzert vismaz trīs, bet labāk četrus un vairāk litrus diennaktī, piekodinot, ka jādzer arī tad, ja negribas.
Tāpat jāizvairās no saules apdegumiem atklātajās ķermeņa daļās, lietojot īpašus pretapdeguma krēmus un apģērbu ar garām piedurknēm. Mediķi iesaka izmantot katru iespēju atvēsināties ēnā, sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
