Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ierosinājumu atvērt darba tirgu trešo valstu pilsoņiem, par nepārdomātu īstermiņa risinājumu, kas ilgtermiņā var izraisīt nevēlamas sociālās un ekonomiskās sekas, informēja ministra pārstāvis Mārtiņš Panke.
"Latvijas Nacionālais attīstības plāns no 2007. līdz 2013. gadam (NAP) nosaka, ka Latvijas galvenais resurss, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgo visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeni ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana," atgādina ministrs.

"NAP iezīmētā stratēģija, veidojot iekļaujošu un noturošu darba tirgu, kā arī radot adekvātus mehānismus, lai rosinātu darbspējīgos iedzīvotājus, it īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas, iekļauties darba tirgū, kā arī veicinot ārvalstīs dzīvojošo un strādājošo latviešu atgriešanos Latvijā, nenoliedzami ir sarežģītāks risinājums, kas prasa vairāk laika, pūles un izdevumus gan no valsts gan darba devēju puses, taču pēc manām domām šis ekspertu izstrādātais risinājums ir pārdomātāks un ilgtermiņā nesīs lielāku labumu," atbildes vēstulē LDDK uzsver ministrs.

"Latvijas nākotnes labklājības priekšnosacījums ir uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība, kurā viens no galvenajiem konkurētspējas faktoriem ir inovācija. Lai veiksmīgi attīstītos uz zināšanām un inovācijām balstīta uzņēmējdarbība, nepieciešams izglītots un augsti kvalificēts darbaspēks. Kā zināms, pastāv specifiskas nozares, kurās šāda līmeņa speciālisti Latvijā netiek sagatavoti, tādēļ iespējams apsvērt tikai augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti," teikts vēstulē.

Ministrs vērš LDDK uzmanību arī uz darba devēju atbildību par godīgu grāmatvedību un nodokļu nomaksu, jo vēl joprojām itin bieži nākas sastapties ar darba devēju maksātajām t.s. "aplokšņu algām", dubulto grāmatvedību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. "Varbūt tieši Latvijas darba devēju attieksme pret saviem darbiniekiem, kurā nereti valdījusi nerēķināšanās un beztiesiskums, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi Latvijas iedzīvotāji ir bijuši spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas," sacīts atbildes vēstulē.

"Latvijas darba tirgus atvēršana personām no trešajām valstīm nozīmē krieviski runājošu viesstrādnieku ieplūšanu, kas var sarežģīt latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu. Jau šobrīd Valsts valodas centrs saņem aizvien vairāk sūdzības par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem. Vēloties īstermiņā atrisināt darbaspēka trūkuma problēmu ar darba tirgus atvēršanu, mēs riskējam ar latviešu valodas nākotni," norāda ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit