Pasākumu rīko biedrība "Latvijas Armēņu Kultūras centrs".
Gājienu un sapulci plānots sākt pulksten 14. Pulcēšanās notiks Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 8, iepretim Bastejkalnam, pie pieminekļa "Hačkar".
Gājiens notiks līdz Raiņa bulvārim 2, iepretim Azerbaidžānas vēstniecībai, tālāk tas virzīsies pa Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Jāņa Rozentāla laukumam 1, iepretim Turcijas vēstniecībai.
Pasākums ilgs līdz pulksten 16.
Gājiena un sapulces mērķis ir paust noraidošu attieksmi pret vardarbību Kalnu Karabahā un aicināt uz tūlītēju kara darbību pārtraukšanu.
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
