Pēc Gatera domām, ir izveidojusies situācija, kad gandrīz neviens nenoliedz novadu veidošanas nepieciešamību, taču pašreizējās tendences liecinot, ka diskusijas virzās uz bezgalību - "laiks strauji iet uz priekšu, bet darbi nenotiek".
"Novadu veidošana nav ministra un valdības ambīcija vai pašmērķis. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka novadu izveides jautājuma virzīšana Latvijā notiek ar plašas diskusijas palīdzību, nevis administratīvā kārtā, kā tas noticis citās valstīs," raksta Gaters, "rosinot pagastus apvienoties lielākās grupās, valdība pati sevi faktiski nostāda līdzvērtīgākā pozīcijā ar pašvaldībām - piecus pagastus apvienojošam novadam būs lielāka ietekme sarunās ar valdību nekā katram no tiem atsevišķi. Vienlaikus jāatzīst, ka pēc novadu izveidošanas šo struktūru vadītājiem būs lielāka atbildība iedzīvotāju interešu īstenošanā."
Gaters atzīmē Ministru kabineta 2.septembrī pieņemto rīkojumu "Par valsts atbalsta pasākumiem novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai", ar kuru Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai tika uzdots sagatavot priekšlikumus sarunu uzsākšanai ar pašvaldībām par novadu veidošanu. Tika noteikts, ka novadus varēs veidot tikai pēc sarunu pabeigšanas atbilstoši pašvaldību lēmumiem, tādējādi valdība vēlreiz esot apliecinājusi, ka novadu veidošanas procesā tai ir būtisks arī pašvaldību viedoklis par šo jautājumu.
"Šīs idejas mērķis ir veicināt attīstību, sekmēt racionālāku pašvaldību līdzekļu izmantošanu. Mazs pagasts ar salīdzinoši mazu budžetu nekad nespēs nodrošināt visu likumdošanā noteikto pašvaldības funkciju īstenošanu, bet apvienojot, piemēram, piecus šādus pagastus vienā novadā un apvienojot to finanses, noteiktā termiņā varēs realizēt sen lolotus, taču naudas trūkuma dēļ nerealizētus pagastu pašvaldību uzdevumus un plānus. Tādējādi mazas pašvaldības iedzīvotājam tiks garantēta iespēja saņemt tādus pašus pašvaldības pakalpojumus kā lielas pašvaldības iedzīvotājam," reformu pamato ministrs.
Gaters uzsver, ka svarīgi ir apzināties, ka novadu izveide nenozīmē pašreizējo pagastu aiziešanu nebūtībā. "Tieši pretēji - tāpat kā līdz šim Latvijā saglabāsies visi esošie pagasti to pašreizējās robežās. Iedzīvotāji visas nepieciešamās formalitātes tāpat kā līdz šim varēs kārtot savā pagastmājā, un viņiem nebūs jābrauc daudzus kilometrus uz novada centru. Iecerēts, ka pagastu apvienību - novadu - pārvaldīs viena administrācija, kurā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti proporcionāli pagasta iedzīvotāju skaitam," skaidro ministrs.
Novada administrācija plānos un lems par kopējo finanšu racionālu apsaimniekošanu, pakāpeniski veicot nepieciešamos darbus visā novadā - sakārtot ceļus, veikt pašvaldības objektu kārtējos remontus, nepieciešamības gadījumā būvēt jaunus, stāsta ministrs, turklāt, tā kā novada administrācijā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti, to pārstāvjiem būs iespēja aizstāvēt tieši sava pagasta vajadzību apmierināšanu.
"Neaizmirsīsim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kuri būs pieejami jau visdrīzākajā laikā. Tomēr šāda finansējuma iegūšanai nepieciešams atrast arī līdzfinansējumu 25% apjomā. Un te atkal mazajām pašvaldībām rodas grūtības, jo arī 25% līdzfinansējums vidēji lielam projektam bieži vien mazai pašvaldībai nav pa kabatai. Tajā pašā laikā piecu pašvaldību kopējais budžets ļaus atvēlēt šādus līdzekļus, lai iegūtu finansējumu no Eiropas," atzīmē Gaters.
Kā būtisku ministrs min arī ieguvumu uzņēmējiem, kuri strādā pagastos, jo novadu izveidošanas rezultātā radītā lielākā rīcības iespēja finanšu novirzīšanā veicamajiem darbiem nodrošināšot ar darbu arī vietējos uzņēmumus, kuri savukārt dos darbu vietējiem iedzīvotājiem.
"Jāatgādina, ka jau patlaban daudzas pašvaldības ir apvienojušās novados, tādējādi apliecinot šādas struktūras lietderību un efektivitāti, lai nodrošinātu pagastu pašvaldību funkciju īstenošanu kopīgiem spēkiem. Savu iespēju robežās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija centīsies veicināt novadu veidošanas procesu, lai jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2005.gada pavasarī mēs varētu vēlēt jaunās novadu domes. Esmu gandarīts, ka arī pagastu pašvaldību pārstāvji apzinās novadu veidošanas nepieciešamību un ir apliecinājuši gatavību konstruktīvam dialogam, lai kopīgiem spēkiem atrastu labāko novadu veidošanas modeli," noslēdz ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
