Saulkrastu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija trešdien sēdē nolēma, ka ledu Gaujā pie Carnikavas varētu spridzināt ceturtdienas rītā, ja tas vēl nebūs izgājis, portāls "Delfi" uzzināja Ādažu novada domē.
Trešdien ticis lemts par sprāgstvielu sagatavošanu izvietošanai uz ledus.
"Spridzināšana tiks uzsākta rīt no rīta, ja ledus masa vēl joprojām nebūs izkustējusies. Ja ledus būs izkustējies, spridzināšana netiks veikta," akcentēja Saulkrastu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
Sprindžuks trešdien sasauca sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas izbraukuma sēdi, lai dabā apskatītu ledus sablīvējumu Gaujā,
Carnikavas novada teritorijā. Ledus sablīvējuma rezultātā ceļas ūdens līmenis Gaujā Carnikavas novadā un Ādažu novadā, apdraudot cilvēku, vides un īpašuma drošību apdzīvotos rajonos pie Gaujas.
Ledus Gaujā apstājies 1,5 kilometrus no ietekas jūrā pie Cēlājiem. Ūdens bīstami tuvu pietuvojies asfalta malai valsts ceļam P1, apdraudētas vairākas publiskas ielas, milzīgie ledus krāvumi rada bažas, ka šādas ledus masas pārvietošanās var radīt neprognozējamas sekas tilta konstrukcijām, dambim, mājām, kas atrodas Gaujas ārējos līkumos.
Kā ziņots, otrdien pie Carnikavas ūdens kāpa par 1,2 metriem, sasniedzot 3,13 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta – augstāko atzīmi kopš 2005. gada janvāra vētras. Naktī uz trešdienu ūdens līmenis pazeminājās par pāris centimetriem.
Carnikavas pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja, ka pašlaik ūdens līmenis ir apstājies pie 2,10 metru atzīmes, bet kritiskā atzīme ir 2,40. Pašlaik faktiski ūdenī esot sešas mājas, kuru saimnieki savulaik iebilduši, ka gar tām tiek būvēts dambis, bet citiem īpašumiem pašlaik draudu neesot.
Ledus sastrēgums esot izveidojies ap 1,5 kilometru attālumā no Gaujas ietekas jūrā. Ieteka no ledus jau ir brīva, attiecīgi pašvaldība cerējusi, ka, ceļoties ūdens līmenim, sastrēgušais ledus ieplūdīs jūrā, tomēr tas vēl nav noticis.
Gaujā pie Siguldas un Valmieras ūdens līmenis ir zemāks nekā parasti palu laikā, tas nedaudz svārstās.
Arī Daugavas lielākajā daļā ūdens līmenis ir palu laikam zems, tas pakāpeniski paaugstinās, bet ledus sastrēguma dēļ pie Zeļķu tilta ūdens līmenis pēdējā diennaktī kāpis par 2,2 metriem un vēl turpina paaugstināties. Trešdien pulksten 5 ūdens līmenis bija 5,65 metri virs stacijas nulles punkta; zemāko palieņu applūšana sākas no aptuveni sešiem metriem.
Pie Pļaviņām ūdens līmenis HES darbības ietekmē svārstās ierastajās robežās, pie Jēkabpils pēdējā diennaktī novērotas ūdens līmeņa svārstības pusmetra intervālā. Ūdens līmenis pie Jēkabpils trešdien pulksten 5 bija 3,6 metri virs stacijas nulles punkta. Salīdzinājumam, 2018. gada janvārī ūdens līmenis Jēkabpilī bija par trim metriem augstāks.
Ogres upes lejtecē ūdens līmenis galvenokārt lēnām pazeminās. Lielupē pie Jelgavas un Kalnciema ūdens līmenis pagājušajā naktī pazeminājies vien par pāris centimetriem, pie Staļģenes un Mežotnes turpinās stabila ūdens līmeņa krišanās.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis turpina pazemināties.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs otrdienas vakarā Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludināja oranžo brīdinājumu ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
