Gaujas nacionālā parka administrācija noliedz mežu izsaimniekošanu

"Gaujas nacionālā parka administrācija patiešām izsniedz ciršanas apliecinājumus visiem mežu īpašniekiem. Tas ir noteikts ar likumu, un šis fakts uzskatāms par normālu. Aizsargājamās dabas teritorijās tikai vides aizsardzības jomā strādājoša institūcija ir spējīga izsniegt ciršanas apliecinājumus, jo jāievērtē gan meža, gan vides normatīvo aktu prasības," klāstīja Melece.

Viņa norādīja, ka GNP administrācija veic stingru kontroli, lai mežu apsaimniekošanā, ūdeņu izmantošanā un citās jomās GNP teritorijā netiktu pārkāpti tiesību akti, un kontrolējošās institūcijas GNP administrācijas darbā būtiskus pārkāpumus līdz šim nav konstatējušas.

GNP administrācija atbalsta, ka, neskatoties uz stingrajiem vides un meža normatīvajiem aktiem mežu apsaimniekošanā parka teritorijā, koku ciršanas intensitātei vajadzētu būt mazākai. Šobrīd mežu apsaimniekošana, tostarp koku ciršana, GNP teritorijā esošajos valsts un pašvaldību mežos notiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

"Tas ir atbalstāmi, ka sabiedrība runā par šiem jautājumiem, masu mediji pievērš tiem uzmanību. Taču, lai samazinātu ciršanas intensitāti valsts mežos - parka neitrālajās zonās, būtu jāpalielina GNP administrācijas budžets, palielinot budžeta dotāciju, tā samazinot GNP administrācijas budžeta likumā noteikto pašu ieņēmumu daļu, kas šobrīd ir 2/3 no GNP budžeta," klāstīja Melece.

GNP preses sekretāre arī norāda, ka GNP ir veikts teritoriju zonējums, tād ēļ svarīgākās dabas vērtības, kas atrodas četros GNP rezervātos un Gaujas senlejas un tai piekļaujošajās lieguma zonās, tiek nosargātas: "Tur, valsts un pašvaldību mežos, nenotiek nekāda mežu saimnieciska izmantošana, tajā skaitā, mežu ciršana."

Jau vēstīts, ka "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) ceturtdien ziņo - Valsts kontrole (VK) uzsākusi pārbaudi GNP, kur divu gadu laikā lielos apjomos izcirsts valsts un pašvaldību mežs. Pašlaik Valsts meža dienests VK uzdevumā sācis pārmērīt izcirstās teritorijas.

Valsts kontrolieris Raits Černajs NRA pastāstījis, ka VK pārbaude uzsākta pēc sūdzību saņemšanas. Taču pārbaude sākta tikai tagad, lai gan, piemēram, Cēsu virsmežniecība par pastiprinātu koku izciršanu sūdzējusies jau 2000.gadā.

Černajs paudis, ka par mežu izsaimniekošanu atbildīgas visas institūcijas, kas bijušas saistītas ar mežu darījumiem GNP. Cēsu, Valmieras un Rīgas virsmežniecībās mežu cirtušas gan privātpersonas, gan firmas.

Nelikumīgie mežu darījumi parkā esot pamatoti ar nepieciešamību zemes īpašniekiem kompensēt viņu neatgūtās zemes lieguma teritorijā ar līdzvērtīgām rezervātam piederošajās platībās - tā sauktajā neitrālajā zonā, kur parkam ar likumu ir ļauts veikt saimniecisko darbību, ziņo NRA. Zemes īpašnieki kompensācijā esot saņēmuši pašas labākās meža platības.

NRA pauž arī vides aizsardzības organizāciju un mežkopju viedokli, ka valsts meža izsaimniekošanu sekmē absurdā GNP budžeta veidošanas sistēma - parks ir ieinteresēts pelnīt naudu, izcērtot kokus, jo apmēram 60% no GNP budžeta veido ienākumi no parka saimnieciskās darbības. "Tas ir pasaulē vēl nedzirdēts absurds, ka parka administrācija dzīvo no resursiem, kuri pašai būtu jāsargā," sacījis Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme .

GNP administrācija izsniedz apliecinājumus gan koku ciršanai un rīko izsoles, gan arī pati kontrolē šos saimnieciskos procesus, un Valsts mežu dienests norādījis, ka šāda privilēģija GNP administrācijai ir nepamatota.