Ģenerālprokuratūra lūdz Lielbritānijas palīdzību Kalēja lietā

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Lielbritānijas preses publikāciju materiāliem, 30.decembrī ierosināja krimināllietu. Prokuratūra vēlas saņemt informāciju, uz kuru pamata ir veidota šīs publikācijas par iespējamajiem Kalēja noziegumiem, BNS sacīja Šubrovska.

Ģenerālprokuratūra jau pirms gada ir apkopojusi apjomīgu materiālu par iespējamo latviešu izcelsmes Austrālijas pilsoņa saistību ar kara un genocīda noziegumiem, taču jaunu materiālu pašlaik prokuratūras rīcībā nav.

Iepriekšējie materiāli iegūti no Kanādas, ASV, Austrālijas un Latvijas arhīviem. Visa iepriekšējā informācija saņemta, izmeklējot Kalēja iespējamos noziegumus Izraēlas Simona Vīzentāla centra pieprasījuma dēļ, kas saņemts aptuveni pirms gada.

Jau vēstīts, ka kara noziegumos aizdomās turēto latviešu izcelsmes Austrālijas pilsoni Konrādu Kalēju tur aizdomās par darbošanos nacistiskās nāves vienībā, kas nogalinājusi 30 tūkstošus cilvēku Otrā pasaules kara laikā.

Piektdien Kalējs pastiprinātas drošības apstākļos izlidoja uz Austrāliju no Singapūras, kur bija pavadījis apmēram trīs stundas pēc lidojuma no Lielbritānijas.

Līdz izlidošanai uz Austrāliju Kalējs dzīvoja ar pieņemtu vārdu Lielbritānijā, Kattorpas muižā, kas pazīstama kā latviešu mītne "Straumēni", netālu no Ragbijas pilsētas Anglijas vidienē.

Jau vēstīts, ka Kalējs savulaik deportēts no ASV un Kanādas, jo viņš bija leitnants tā saucamajā Arāja komandā, kura tiek apsūdzēta ebreju, komunistu un čigānu nogalināšanā sadarbībā ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā.

Pēc kara Kalējs emigrēja uz Austrāliju, kļuva par tās pilsoni un pārcēlās uz ASV 1959.gadā. 1993.gadā apelācijas tiesa Čikāgā atzina, ka viņš komandējis rotu, kas nogalināja tūkstošiem cilvēku Salaspils koncentrācijas nometnē. Kalējs deportēts no ASV 1994.gadā. 1998.gadā Austrālijas varas iestādes paziņoja, ka pret Kalēju nav pietiekamu pierādījumu, lai izvirzītu apsūdzības.

Kalējs noliedz, ka būtu bijis nacistisko nāves vienību dalībnieks.