'Ģimenē satraukums, vienīgais atbalstītājs – vectēvs' Kā pandēmijas laiks atbalsojās Rēzeknē
Foto: LETA

Ne tikai jau esošie klienti, bet arī jauni – pašnodarbinātās personas, piemēram, frizieri, skaistumkopšanas salonu darbinieki, kuri iepriekš nebija reģistrējušies kā maznodrošinātie, pandēmijas laikā vērsās Rēzeknes pašvaldības sociālajā dienestā. Palīdzību lūdza arī šajā pilsētā dzīvojošie ārzemju studenti, kuri sūdzējās par izdzīvošanas problēmām. Kā ārkārtējo situāciju pavadošie ierobežojumi mainīja pilsētas dzīvi, kā ietekmēja bezdarba rādītājus, kas bija lielākie cietēji un kā viņi pielāgojās jaunajiem apstākļiem, skaidroja portāls "Delfi."

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pandēmijas situācija ieviesa daudz jauninājumu visiem. Tā pavērusi jaunas iespējas un citu dzīves skatījumu. Neviens šai situācijai nebija gatavs, dienesta darba procesā bija manāmas kaut kādas sistēmas nepilnības, kurām bija jāpielāgojas. Manuprāt, katrs no šīs situācijas ir guvis kaut kāda veida mācību, kas palīdzēs turpmāk," tā tagad atzīst Rēzeknes pilsētas domes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns. Tagad jau dienests uzsācis klātienes pieņemšanas.

Kultūras nozare bija no visvairāk cietušajām jomām pandēmijas laikā arī Rēzeknē. "Delfi" skaidroja ne tikai, kā pandēmija atbalsojās kultūras iestādē Latgales vēstniecībā "Gors," bet arī individuālu rēzekniešu dzīvē.

Piemēram, Juris (vārds mainīts), kurš dzīvo kopā ar sievu un audzina dēlu, darbu zaudējis tieši Covid-19 ierobežojumu dēļ. Cerējis saņemt dīkstāves pabalstu, bet pēc valsts izvirzītajiem kritējiem tas viņam nepienācās. "Strādāju 24/7, nedaudz vairāk ir brīvā laika brīvdienās, jo nevaru spēlēt pasākumos, man nav kredītsaistību, neesmu nevienam parādā. Taču valsts nostāju sapratu, un man ir skumji. Nezinu, kāpēc apzinīgi maksāju nodokļus?" – sašutis ir Juris, kurš ar muzikanta darbu nodokļos nomaksājot ap 7000 eiro gadā. Taču viņam bija vēl citi ienākumu avoti un nelieli darbiņi, tāpēc pret jauno situāciju viņš attiecies ar ironiju.

Sākoties pandēmijai, rēzeknietis Vitālijs (vārds mainīts), savukārt uzteica darbu ārzemēs un, nesagaidot algu, atgriezās Latvijā. Viņš domāja par ģimeni un bija noraizējies par to, kas var notikt. Mēnesi Vitālijs dzīvojis Latvijā bez līdzekļiem. Viņa sievai, kura strādā ārstniecības iestādē, ārkārtējā situācijā bija darbavietā liegta plānveida ārstēšana, tāpēc nācās mēnesi pavadīt karantīnā bezalgas atvaļinājumā uz sava rēķina. Nekādu uzkrājumu bankas kontā ģimenei nebija, tikai iepriekšējā mēneša algas atlikums. "Ģimenē valdīja satraukums, vienīgais atbalstītājs bija vectēvs, kurš varēja palīdzēt ar naudas līdzekļiem, arī pagrabā bija ziemas krājumi. Situāciju psiholoģiski visvairāk pārdzīvojis tieši Vitālijs, jo par daudziem jautājumiem bija neziņa. Pandēmijas laikā piedzima arī mazmeita," stāsta Vitālija sieva. Šobrīd Vitālijs vēl nedomā par darbu ārzemēs, mājās veic dažādus sen iesāktus remontdarbus. Savukārt sieva līdz ar ārkārtējās situācijas beigām atsākusi darba gaitas.

Ko pandēmija mainīja Rēzeknes bezdarba rādītājos


2020. gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā ir 9,2 %, kas salīdzinājumā ar martu ir par 1,3 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt Rēzeknē faktiskais bezdarba līmenis ir 9,5%, kas salīdzinājumā ar martu ir pieaudzis par 0,7%, liecina CSP dati. Tas arī ir lielāks par 0,6% nekā pagājušā gada aprīlī.

"Krasas izmaiņas iedzīvotāju bezdarba jomā Rēzeknē pandēmijas laikā nav notikušas" Ināra Šindarjova, NVA

"Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saziņa ar klientiem un sadarbības partneriem visās NVA filiālēs notika attālināti, kā arī tika atcelti iepriekš izsludinātie pasākumi, kas paredzēja vairāku cilvēku pulcēšanos. Klientu klātienes apmeklēšanas laiks tika pārcelts par diviem mēnešiem, saglabājot bezdarbnieka statusu,"stāsta NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.

Aģentūrā iesniegt pieteikumu bezdarbnieka statusa iegūšanai pandēmijas laikā varēja elektroniski vai arī varēja atstāt iesniegumu tuvākās NVA filiāles pastkastītē.

"Krasas izmaiņas iedzīvotāju bezdarba jomā Rēzeknē pandēmijas laikā nav notikušas. Laika periodā no 16. marta līdz jūnija sākumam Rēzeknes filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 285 personām. No jauna bezdarbnieka statusu ieguva 679 cilvēki, no kuriem 46 jau iekārtojās darbā. Kopumā šajā laika posmā darbā ir iekārtojušies 326 bezdarbnieki," portālam "Delfi" atklāja NVA.

Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apkopoto informāciju uzņēmumi, kuri pirmajās dienās pieteica savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, pārstāv šādas nozares: 37% izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% – vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, 10% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus, 7% – administratīvo un apkalpojošo dienestus.

Kuras nozares Rēzeknē cieta pandēmijas laikā visvairāk? NVA pieminēja tikai VAS "Latvijas Dzelzceļš," ne par vienu citu kolektīvās atlaišanas gadījumu informācija neesot saņemta. „Ir pasludinātas dīkstāves, ir organizēts darbs attālinātā režīmā, bet nevaru nosaukt nozares, izņemot dzelzceļu, kuru darbinieki Covid-19 dēļ būtu kļuvuši par bezdarbniekiem," uzsvēra Šindarjova.

Sociālajā dienestā – konsultāciju vairāk


Sociālais dienests ir tā iestāde, kurā cilvēki vēršas pēc palīdzības ne tikai pandēmijas laikā, bet arī ikdienā. Taču pandēmijas laikā, kad daudzi cilvēki pārdzīvoja stresu un neizprata situāciju, būtiski palielinājies konsultāciju skaits. "Cilvēki zvanīja mums, lai uzzinātu dažādus jautājumus, lai vienkārši parunātu, lai lūgtu atbalstu, palīdzību. Tā kā pandēmijas laikā klātienes klientu pieņemšana bija maksimāli ierobežota, darbinieki konsultēja cilvēkus telefoniski un elektroniski," stāsta sociālā dienesta pārstāve Alīna Klimone.

Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns uzsver, ka galvenokārt cilvēkiem bija nesaprotami, kas notiks ar viņiem piešķirto sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem, kā pandēmijas laikā pagarināt, piemēram, maznodrošināto vai trūcīgo statusu, kā nodot valsts finansētā asistenta pakalpojuma atskaites. "Mums kā dienestam bija jāpielāgojas situācijai, jānodrošina klientu attālināta pieņemšana, kas savukārt nebija viegls pasākums, jo pārsvarā klientu loks ir tāds, kurš nestrādā ar e-vidi, piemēram, pensionāri," piebilda Arbidāns.

Pandēmijas laikā pieaudzis trūcīgā un maznodrošinātā statusa pieprasītāju skaits. "Pirmkārt, tāpēc, ka daudzi palika bez darba, otrkārt, bija daudz tādu, kuri iepriekš neredzēja iemeslus formēt statusu, bet, tā kā pandēmijas laika cilvēkiem ar piešķirtiem statusiem pienākas papildus atbalsts, nolēma, ka statuss tomēr ir jānoformē," sacīja Arbidāns.

Dome bija pieņēmusi lēmumu atbalstīt trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, kā arī maznodrošinātus un trūcīgus seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Aprīlī un maijā dienests izsniedza dāvanu kartes 50 eiro vērtībā katram bērnam, senioriem un personām ar invaliditāti tika piegādātas pārtikas pakas (30 eiro vērtībā) reizi mēnesī dzīvesvietā. Šī pasākuma dēļ klientu skaits, konsultāciju, zvanu skaits ir būtiski pieaudzis. Savukārt maijā 18 kilogramu pārtikas pakas bija izsniegtas 1100 klientiem, šādus palīdzības veidus uzskaita sociālajā dienestā.

Ne visi lūgumi bija pamatoti vai pierādāmi


Atbildot uz jautājumu, ar kādām problēmām iedzīvotāji saskārās pandēmijas laikā, Arbidāns atbild: "Rēzeknes iedzīvotājiem trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki lūdz palīdzību no sociālā dienesta. Bet jāmin arī tas, ka katra situācija ir individuāla. Ir tādi cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem trūkst līdzekļu, bet, izskatot viņu ienākumus, mēs saprotam, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, pamatvajadzības ir nodrošinātas."

Daudzi palīdzības meklētāji iepriekš bija strādājuši, nemaksājot nodokļus, un pandēmijas laikā vairāki cilvēki par to pauduši nožēlu. Klimone norāda, ka krīzes situācijā tas izrādījās ļoti būtiski: "Tās ir sociālās garantijas. Iedzīvotāji, protams, izmantoja situāciju saņemt atbalstu no pārvaldes "Sociālais dienests", bet katrs iesniegums bija rūpīgi izvērtēts. Mums uz galda stāv kaudze iesniegumu ar meliem. Gribētu, lai cilvēki nemelo, izmantojot krīzes situāciju."

"Grūti ir palīdzēt tiem, kuri nevar iesniegt nekādus dokumentus." Alīna Klimone, Rēzeknes sociālais dienests

Pandēmijas laikā dienests piešķīris pabalstu tikai vienam cilvēkam, kurš, sākoties Covid-19 pandēmijai, zaudēja darbu, jo netika saņemts bezdarbnieka pabalsts un kontā nebija uzkrājumu. Tā kā ģimenē vēl bija bērns, par kuru ir jārūpējas, tad viņam piešķīra 80 eiro pabalstu divu mēnešu garumā, kā arī 50 eiro pabalstu bērnam.

"Iedzīvotājiem, kuri nonāca krīzes situācijā tieši pandēmijas dēļ – zaudēja darbu, ir iespēja saņemt pabalstu. Cilvēkam ir jāpierāda dokumentāli, ka tieši pandēmijas dēļ ir iestājusies krīze. Grūti ir palīdzēt tiem, kuri nevar iesniegt nekādus dokumentus. Piemēram, cilvēks bija pašnodarbināta persona, ienākumus pēc oficiāliem datiem neguva, respektīvi, pierādīt to, ka ienākumu nav tieši pandēmijas dēļ, cilvēkam nav iespējas," stāstīja Klimone.

Atsevišķu pilsētu pašvaldības policijas pārvaldes medijos vēstīja, ka pandēmijas laikā pieaug alkohola lietošana un vardarbība ģimenē. Arī disfunkcionālās ģimenēs vardarbīgas situācijas gadījās Covid-19 ierobežojumu laikā. "Ar šāda tipa ģimenēm mēs pandēmijas laikā strādājam vairāk, sniedzam psiholoģisko atbalstu, kontrolējam, konsultējam, palīdzam skolēniem mājas darbu pildīšanā, pārbaudījām, vai lietderīgi ir izmantotas dāvanu kartes, pieprasot čekus, jo dzirdējām baumas, ka dāvanu kartes tika pārdotas. Vecākiem palīdzēja arī psihologi," stāsta Rēzeknes sociālā dienesta vadītājs Arbidāns.

Tāpat arī Rēzeknē dzīvo pensionāri, kuru bērni atrodas ārzemēs, un pandēmijas laikā viņiem nebija iespējas palīdzēt vecākiem. Piemēram, sociālajā dienestā vērsusies pensionāre, kura vēlējās pati nopirkt pārtiku, bet nevarēja nokļūt līdz veikalam. "Ievērojot visus drošības pasākumus, vedām sievieti uz veikalu. Palīdzējām nopirkt produktus, viņa bija ļoti pateicīga, raudāja. Sievietes meita dzīvo Lietuvā, tā kā robežas bija slēgtas, viņa nevarēja apraudzīt māti un parūpēties par viņu, " stāstīja Klimone.

Cietēji kultūras nozare. 'Gors' smagie lēmumi


Pandēmijas laika ierobežojumi ļoti skāra kultūras nozari, arī kultūras iestādi, Latgales vēstniecību "Gors". "Mēs esam krīzes skartais uzņēmums, tāpat kā pasākumu norises vietas, mākslas un kultūras iestādes visā Latvijā," atklāti sacīja "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.

Tika aizliegti visi iepriekš saplānotie pasākumi, nebija iespējas organizēt seminārus, konferences, arī izstādes. "Ja koncertzālē nenotiek pasākumi, mēs zaudējam 50% no visiem ienākumiem, jo "Gors" nav simtprocentīgi finansēta pašvaldības iestāde, līdz ar to arī darbinieku algas atkarīgas no uzņēmuma ieņēmumiem," saka iestādes vadītāja.

"Izvērtējot nosacījumus, sapratām, ka dīkstāves pabalsti darbiniekiem netiks sniegti, jo "Gors" ir pašvaldības uzņēmums." Diāna Zirniņa, "Gors" vadītāja

"Gors" centies saglabāt uzņēmuma komandu, kas, kā vadītāja uzsver – ir ilgus gadus veidota un profesionāla. "Pirmās divas ierobežojumu nedēļas centāmies strādāt, nemainot darbinieku pienākumus, jo situācija bija negaidīta un nebija paredzama. Taču vēlāk sapratām, ka šī situācija ieilgs, bet cerējām uz dīkstāves pabalstiem. Taču, izvērtējot nosacījumus, sapratām, ka dīkstāves pabalsti darbiniekiem netiks sniegti, jo "Gors" ir pašvaldības uzņēmums," skaidroja Zirniņa.

Darbinieki bijuši saprotoši un pretimnākoši – piekrituši izmantot ikgadējos atvaļinājumus. Daudzi piekrituši strādāt ar samazinātām slodzēm, taču tas, ka trūka prognozējamības, licis pieņemt smagus lēmumus. "Šobrīd 25 darbinieki ir izbeiguši darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu vai atrodas bezalgas atvaļinājumā. Tikai tāpēc, ka mēs esam pašvaldības uzņēmums, manuprāt, netaisnīgi, ka mūsu darbiniekiem tika liegti dīkstāves pabalsti, kas uzņēmumam radīja papildu zaudējumus," maija beigās stāstīja Zirniņa.

Šie darbinieki lielākoties bijuši tehniskie darbinieki, biļešu kontrolieri, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba ņēmēji reģistrējās NVA kā bezdarbnieki. Bez darba palikuši arī studenti, kuri strādāja "Gorā" un studijas apvienoja ar darbu. Iestādes vadītāja cer, ka, pandēmijai beidzoties, šie cilvēki nebūs devušies darba meklējumos uz ārzemēm un atgriezīsies savā darbā.

"Šobrīd tā ir visu reģionālo koncertzāļu problēma," saka Zirniņa un arī uzsver, ka "valdībai būtu jānovērtē pašvaldību ieguldījums nacionālās un reģionālās koncertzāles tīkla izveidē un ikgadējā uzturēšanā, jo ir netaisnīgi pašvaldību ziņā atstāt koncertzāļu izdzīvošanu."

Latgalē nav viegli jaunu kolektīvu izveidot


Jāpiebilst, ka Rēzeknes pašvaldības finansējums koncertzāles uzturēšanai ir 700 000 eiro. Arī šogad pašvaldības finansējums saglabāts, bet tas neesot pietiekams, lai glābtu situāciju tik krasu ierobežojumu laikā.

"Latgalē, tāpat kā citos novados, ir ļoti grūti izveidot labu darba kolektīvu, jo darbaspēka trūkums ir acīmredzams. Ja nespēsim noturēt vismaz daļu darbinieku un neatradīsim līdzekļus koncertzāles apsaimniekošanai, tad grūti prognozēt, cik ātri spēsim atsākt darbu pilnā apjomā. Latgales vēstniecība "Gors" ir ļoti būtiska pasākumu norises vieta Latvijā, kas katru gadu pulcē lielāko apmeklētāju skaitu ārpus Rīgas (aptuveni 180 tūkstoši apmeklētāju gadā)," stāsta "Gors" vadītāja.

Stāstot, kā tika nodarbināti "Gors" darbinieki pandēmijas laikā, vadītāja atklāj, ka daudz darba bija jāiegulda plānoto pasākumu atcelšanā un pārcelšanā. "Strādājam un darām daudzus nepaveiktos darbus, kuri vienmēr tika atlikti uz vēlāku laiku. Savukārt tehniskie darbinieki veica tos darbus, kurus bija iecerēts veikt, piesaistot ārpakalpojumus. Piemēram, tehnisko sistēmu apkope un tīrība, remontdarbi, fasādes un krēslu tīrīšana utt. Darbinieku amatu aprakstā šie darbi nav paredzēti. Bet man ir izcila komanda, čakli un prasmīgi darbinieki, kas prot darīt visu bez jebkādām kaprīzēm. Es to ļoti novērtēju."

"Tagad jau ir skaidrs, ka Covid-19 krīzes dēļ iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies. Prognozēju, ka var pieaugt arī kultūras pasākumu cenas." Diāna Zirniņa, "Gors" vadītāja

Viņa arī atzīst: ja kopš paša pandēmijas sākuma būtu pieejams dīkstāves pabalsts, iespējams, kultūras nozare nebūtu tik lieli cietēji. "Kopā ar citu reģionālo kocertzāļu vadītājiem esam apkopojuši informāciju par trūkstošajiem līdzekļiem, lai saglabātu uzņēmuma darbību un varētu uzturēt ēku. Gors zaudējums ir 30 tūkstoši eiro. Uzņēmums "Gors" ik gadu valsts budžetā ir maksājis vairāk nekā 400 tūkstošus eiro gadā, uzņēmums nodrošina 100 cilvēkiem darbavietas. Tas būtiski ietekmē kultūras un tūrisma pakalpojumu sniegšanu reģionā," skaidroja Zirniņa.

Šobrīd "Gors" pamazām atsāk savu darbu. Taču tā vadītāja atgādina: grūti ir segt izdevumus, saglabāt profesionālo komandu, bet nākotnē koncertzāli, iespējams, gaida vēl lielāks izaicinājums –atgriezt cilvēkus kultūras pasākumu apmeklētāju statusā un piepildīt koncertzāli. "Tagad jau ir skaidrs, ka Covid-19 krīzes dēļ iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies. Prognozēju, ka var pieaugt arī kultūras pasākumu cenas. Mēs ticam labākajam, bet gatavojamies sliktākajam scenārijam," viņa piebilst.

Pandēmijas laikā kultūras klātienes pasākumi tika aizstāti ar virtuāliem – koncertus, teātra izrādes, filmas varēja baudīt un skatīties internetā bezmaksas. Piemēram, notika Ievas Salietes un Annas Rancānes tiešraides koncerts "Pieskarties". "Mēs meklējām jebkādu iespēju, kā nokļūt līdz klausītājam. Taču man rada bažas, ka šie pandēmijas laika izdzīvošanas un labdarības pasākumi radīs iespaidu, ka kultūra nemaksā neko. Taču kultūra nedrīkst būt bezmaksas pasākums. Tai ir sava cena. Es esmu kategoriski pret to, ka izšķiežas ar bezmaksas kultūras pasākumiem. Jebkāda veida kultūras pasākums prasa izmaksas, interneta tiešraides izmaksas ir dārgas. Ar šo tiešraides koncertu mēs vēlējāmies atgādināt, ka "Gors" joprojām strādā, ka kultūru var baudīt citādāk. Tas mums izdevās, jo virtuālo klausītāju skaits bija liels. Taču virtuālā kultūra nevar aizvietot klātienes koncertus," stāstīja Zirniņa. Pamazām atsākot uzņēmuma darbību, "Gors" katru nedēļu piedāvās kino un dažādus koncertus, arī kafejnīca atsākusi strādāt.

"Pirms septiņiem gadiem koncertzāle Gors maijā uzsāka savu darbību zināmos krīzes apstākļos, arī šobrīd maijā atsākām savu darbu nezināmos un neparedzamos apstākļos. Gora jubileju ieskandinās nevis koncertzālē, bet Rēzeknes mikrorajonu pagalmos pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne", kas gandrīz septiņus gadus ir arī "Gors" komandas daļa. Esmu pārliecināta, ka valsts nav tikai ģeogrāfiska kontūra, valsts nav uzraksts uz robežas stabiņa, valsti veido kultūra. Tā ir nacionālas valsts pamatvērtība," norādīja Zirniņa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Anna Rancāne Centrālās statistikas pārvalde Gors (Latgales vēstniecība) Latgale Rēzekne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form