AFI

"Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām," Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem trešdien apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Godmanis norādīja, ka Latvijā nav būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē un to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja valsts gatavību šī mērķa izpildei.

Austrijas vadītā komisija veikusi ļoti skrupulozas pārbaudes, apmeklējusi Rīgas Pasažieru ostu, vairākas Robežsardzes daļas un Valsts policijas nodaļas, kā rezultātā tai nav bijis būtisku iebildumu, norādīja Godmanis.

Ministrs pavēstīja, ka Latvija ir gatava ar 1.janvāri atvērt sauszemes robežas ar Lietuvu un Igauniju, bet, sākot ar nākamā gada martu, - arī lidostas. Viņš atzīmēja, ka starptautiskā lidosta "Rīga" Šengenai ir gatava jau šobrīd. Jau darbojas jaunais lidostas terminālis, kurā tiks apkalpotas lidmašīnas, kas ielidos no vai izlidos uz kādas ārpus Šengenas teritorijas esošu valsti. Līdz ar to lidosta ir gatava nodalīt Šengenas līguma valstu pasažieru plūsmas no citām. Ne visās topošajās Šengenas līguma dalībvalstīs šis darbs ir paveikts, norādīja ministrs.

Līdz ar pievienošanos Šengenas zonai, uz sauszemes robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks demontēti arī visi šķēršļi, kas būtiski kavē satiksmi. Piemēram, Ainažu robežkontroles punktā nojauks ceļa vidū esošās nojumes un sadalošās joslas, skaidroja Godmanis. Saskaņā ar Šengenas līguma ieviešanas prasībām, jānodrošina, lai šos agrākos robežpārejas punktus varētu šķērsot, nesamazinot ātrumu.

Ministrs norādīja, ka ceļu malās esošās robežkontroles punktu būves tomēr tiks saglabātas. Turklāt lielākie robežpārejas punkti, piemēram, Grenctāles punkts, tiks pārveidoti par kontaktpunktiem sakaru uzturēšanai starp Latvijas un Igaunijas, Lietuvas robežsargiem.

Godmanis arī atgādināja, ka ārkārtas situācijās Šengenas līguma dalībvalstīm ir tiesības uz laiku atjaunot robežkontroli, norādot, ka, piemēram, Vācija šādi bija rīkojusies G8 sanāksmes laikā.

Liela daļa robežsargu no slēgtajiem robežkontroles punktiem tiks pārvietoti uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža ir ļoti būtiski nostiprināta, norādīja iekšlietu ministrs. Par Šengenas un Latvijas līdzekļiem uz robežas uzstādīti novērošanas torņi, elektroniskie sensori, iegādāti transporta līdzekļi, helikopteri un patruļkuģi. Robežsardzes un policijas rīcībā ir arī Šengenas Informācijas sistēmas datubāzes, kurās varēs noskaidrot, vai konkrētā persona nav meklēšanā kādā citā Šengenas dalībvalstī.

Godmanis informēja par to, ka Latvija uzņēmusies iniciatīvu Šengenas līguma paplašināšanās svinību organizēšanā. Uz plašajām svinībām 21.decembrī Latvijā varētu ierasties aptuveni simts amatpersonas no citām Šengenas dalībvalstīm. Iespējams, ka viesu vidū varētu būt arī ES tieslietu komisārs Franko Fratīni, norādīja ministrs.

Savukārt, lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu Latvijas iedzīvotājus, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi dažādus informatīvos materiālus. Gada beigās televīzijas kanālos tiks pārraidīti arī īpaši skaidrojoši klipi, informēja Godmanis.

Kā jau ziņots, ES prezidējošā valsts Portugāle pavēstījusi, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Čehija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Malta Šengenas zonai varētu pievienoties jau 21.decembrī. Arī ES Fratīni vairākkārt apliecinājis, ka jaunās deviņas dalībvalstis Šengenas zonā tiks uzņemtas jau decembra beigās, nevis nākamā gada sākumā un tā būs "Ziemassvētku dāvana eiropiešiem".

Patlaban Šengenas zonā ir tādas ES dalībvalstis, kā Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija un Īslande. Savukārt ES dalībvalstis Lielbritānija un Īrija nav Šengenas līguma dalībnieces. Šengenas līguma valstīm nepievienojas arī Kipra, aģentūrai LETA norādīja Saeimas Informācijas centra pārstāvis Nils Jansons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form