Godmanis: valdību plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām, saglabājot esošo koalīciju
Foto: AFI

Valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām, saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām, otrdien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Godmanis atzina, ka jau tuvākajā nākotnē ir iecerētas būtiskas pārmaiņas valdības sastāvā un ministriju skaitā, tās apvienojot.

Premjers plašākus skaidrojumus par valsts pārvaldes reformēšanas iecerēm nesniedza, vien uzsverot trīs pamatprincipus, balstoties uz kuriem tiks uzsāktas sarunas starp koalīcijas partneriem. Godmanis sacīja, ka uzstās, lai tiktu saglabāta esošā koalīcija, ministriju skaits tiktu samazināts līdz 11 un tiktu saglabāta līdzšinējā politiskās pārstāvniecības proporcija.

Koalīcijā jau esot sāktas pārrunas par reformu iecerēm, taču plašāk publiski tās tiks izklāstītas ap gadu miju.

Kā ziņots, Tautas partija (TP) ierosina būtiski reformēt Latvijas valsts pārvaldi, aptuveni par trešdaļu samazinot ministru skaitu. TP vadītājs un iekšlietu ministrs Segliņš intervijā Latvijas Radio ir paziņojis, ka TP rosina valsts pārvaldē veikt kapitālu pārbūvi, jo uzņēmēji, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji, to vairs "nespēj pavilkt".

Segliņš kā piemēru ministru darba optimizācijai minēja savulaik jau izskanējušo aicinājumu likvidēt e-lietu ministra amatu, kuru varētu aizstāt neliels sekretariāts pie premjera biroja. Kultūras ministrija varētu tikt apvienota ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministrija - ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet Vides ministrija - ar Zemkopības ministriju, kā piemērus minēja TP līderis.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu varētu pievienot Satiksmes ministrijai. Iespējams, tiks apvienota Veselības ministrija un Labklājības ministrija, kā arī tiek diskutēts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu, tās funkcijas nododot Labklājības ministrijai.

TP skatījumā, valdībā varētu palikt 11 līdz 12 ministri. Pašlaik valdībā ir 19 ministri, bet divi no tiem - īpašu lietu ministri integrācijas un Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās - līdz ar gadu miju amatus zaudēs.

Segliņš uzsvēra, ka arī TP ir gatava solidāri atteikties no ministriem. Politiķis uzsvēra, ka partijai neesot uzstādījuma, kuru ministru posteņus TP ir gatava ziedot, bet kurus gribētu par katru cenu paturēt, jo koalīcijas partijām ir jāsēžas pie sarunu galda un šis jautājums jāpārrunā.

Taujāts, vai ir iespējamas arī pārmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā, Segliņš uzsvēra, ka pašlaik Latvijā ir izveidojusies krīzes situācija, kad svarīgāk par partiju intrigām ir pieņemt valstiski nozīmīgus lēmumus, tāpēc, piemēram, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izgāzīs novadu reformu, Godmanim būs jāvērtē, vai viņam ir rīcībspējīga valdība, kura šādus valstiski svarīgus lēmumus spēj pieņemt.

TP medijiem nosūtītā paziņojumā uzsver, ka pēc ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas pieņemšanas ir jāsper nākamie soļi.

Pieņemot kardinālus lēmumus, kas jūtami ietekmēs gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmēju un katra iedzīvotāja dzīvi, ir jāseko arī izvērtējumam, kādām prioritātēm pievērsties un kādi konkrēti darbi jāveic, lai panāktu Latvijas ekonomikas turpmāku stabilizāciju un attīstību. Tāpēc nepieciešams strādāt pie jaunas valdības rīcības programmas, uzsver partija.

TP ieskatā, arī citi valdības darbu reglamentējoši dokumenti strauji mainīgajos apstākļos ir acīmredzami zaudējuši savu aktualitāti. Šie būtiskie dokumenti būtu jāpieņem pēc plašas un izvērstas to apspriešanas ar sociālajiem partneriem, sabiedrību un ekspertiem. Pārstrādājot minētos dokumentus, ir arī jāvērtē ministru darbs un nepieciešamības gadījumā jāveic izmaiņas valdībā.

TP uzsver, ka apņēmīgi jāsamazina arī aģentūru un citu valsts pārvaldes iestāžu skaits.

Valdošās koalīcijas frakciju vadītāji konceptuāli atbalsta TP ierosinājumu būtiski reformēt Latvijas valsts pārvaldi, aptuveni par trešdaļu samazinot ministru skaitu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA teica, ka ideja par ministru skaita samazināšanu krīzes apstākļos ir atbalstāma un ZZS frakcija ir "atvērta sarunām".

Pēc Brigmaņa domām, koalīcijas frakcijām ir jāsēžas pie sarunu galda un kopīgi jāvienojas, kuras ministrijas būtu apvienojamas un kas tās vadīs.

Arī apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) vadītājs Māris Grīnblats aģentūrai LETA atzina, ka "ministriju skaits pēdējos 10 līdz 12 gados dažādu iemeslu dēļ ir pieaudzis". TB/LNNK pārstāvis atgādināja, ka savulaik ar labklājības un veselības jautājumiem nodarbojās viena ministrija, tāpat kā ar vides un reģionālās attīstības jautājumiem. Deviņdesmitajos gados arī kultūras un izglītības jautājumi atradās vienas ministrijas pārziņā. Vēlāk šīs ministrijas dažādu apstākļu dēļ tikušas sadalītas.

"Tēvzemieši" vispirms vēlētos zināt premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) viedokli par TP valdes piedāvājumu. Grīnblats arī norādīja, ka visām koalīcijas partijām šis jautājums būs jāapspriež savās valdes sēdēs, kā arī jāizdiskutē pie koalīcijas sarunu galda. "Individuāli neviena koalīcijas partija neko valdības sastāvā samazināt nevar," teica Grīnblats.

LPP/LC Saeimas frakcijas pārstāvis Andris Bērziņš telefonintervijā TV24/"LETA Video" sacīja, ka premjers jau labu laiku strādājot pie valdības optimizācijas plāna, kas esot "objektīva nepieciešamība".

"Mēs neturamies ne pie vienas ministrijas kaut kā krampjaini tikai tāpēc vien, ka mums vajadzētu noteiktu skaitu ministriju," apgalvoja Bērziņš, uzsverot, ka visu noteiks Godmaņa priekšlikums un viņa pārstāvētā partija savu premjeru noteikti atbalstīšot.

Arī opozīcijā esošās partijas "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA teica, ka atbalsta TP valdes ierosinājumu par trešdaļu samazināt ministriju skaitu. "Es varētu [TP vadītāja Mareka] Segliņa nosaukto ministriju sarakstu papildināt, piemēram, ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kura ir pilnīgi lieka un būtu jāizformē. Ar ģimenes un bērnu lietām turpmāk varētu nodarboties Izglītības un zinātnes ministrija," teica Agešins.

Savukārt partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka ministriju skaitu nevar samazināt mehāniski, vispirms ir jāveic to funkciju audits. Mehāniska ministriju skaita samazināšana, tās apvienojot vai likvidējot, pēc JL līderes domām, radīs tikai haosu sabiedrībā un cilvēkiem nebūs skaidrs, kas risina viņus interesējošos jautājumus.

Pēc Āboltiņas domām, šis TP priekšlikums ir tikai, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no daudz aktuālākām problēmām.

JL frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uzskata, ka reģionālajai attīstībai arī turpmāk jābūt prioritāram valdības darbības virzienam, tādēļ, pēc viņa domām, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai būtu pievienojama gan Ekonomikas ministrija, gan Satiksmes ministrija, kuras darbība ir tieši saistīta ar pārvadājumiem reģionos.

Savukārt partija "Sabiedrība citai politikai" (SCP) pauž gandarījumu, ka valdošā koalīcija ar pusgadu novēlošanos esot sākusi izmantot SCP stabilizācijas plāna priekšlikumus, aģentūru LETA informēja SCP biroja vadītāja Zanda Frīdenberga.

"Pat Tautas partija, par kuru beidzot izplēnējis mīts kā par "kompetentu darītāju" partiju, ir ķērusies pie pēdējā salmiņa un valdībā gatavojas piedāvāt SCP 6.jūnija priekšlikumu par ministriju skaita samazināšanu līdz 11 ministrijām," teikts SCP masu medijiem izplatītajā paziņojumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form