(c) AFI

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) neatbalsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēlmi mainīt biroja statusu, atceļot arī premjera pārraudzību pār to. Godmanis uzskata, ka iespējams atrast normālas sadarbības iespējas pašreizējā pārraudzībā, kas "netraucē viņiem [KNAB] veikt visas funkcijas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Godmanis laikrakstam "Diena" atzīst: "Es palieku pie tā, ko es esmu ierakstījis [valdības] deklarācijā. Es domāju, ka var atrast normālas sadarbības iespējas starp Ministru kabinetu un KNAB pārraudzībā, civilizēti, kas netraucē viņiem veikt visas funkcijas."

Godmanis laikrakstam norādījis, ka valdība atbalstīs jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu palīdzības līdzfinansēšanu, "kas ir KNAB vajadzīga, to, kas ir saistīts ar iekšējo revidentu darbību – tā KNAB ir vajadzīga, jo policijā ir ekspertīžu centrs (..), no kura nāk revidenti un grāmatveži un veic pārbaudi, bet KNAB tādu nav. Un savukārt, ja viņi iet pie Valsts kontroles, Valsts kontroles saka – mēs esam audita iestāde, to, ko mēs auditējam pa priekšu ir jāuztaisa sava ekspertīze, un mēs pārbaudām, vai šī ekspertīze ir pareiza. Mēs to atbalstīsim, bet, kas attiecas uz autonomas iestādes pamatu, es tomēr palieku pie tā, ka var strādāt normāli arī esošajā statusā. Nu tad redzēs, kā Saeima lems, bet tāda ir mana nostāja."

Portāls "Delfi" jau vēstīja, - lai mazinātu iespējamo politiķu ietekmi uz KNAB, sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz mainīt KNAB statusu, nosakot to par autonomu iestādi. Patlaban KNAB ir premjera uzraudzībā, taču pērnā rudens notikumi mudinājuši KNAB sagatavot grozījumus, kas nepieļautu "politisku izrēķināšanos", portālu "Delfi" informēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Loskutovs skaidroja, ka KNAB sagatavotie grozījumi paredz mainīt tā statusu – KNAB kļūtu par autonomu iestādi līdzīgi kā Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija.

"Ar to es negribu teikt, ka mums ir slikta sadarbība ar esošo valdību, taču mums ir svarīgi tikt pēc iespējas tālāk no politikas kopumā," sacīja Loskutovs.

Viņš uzsvēra, ka KNAB uzraudzībā ir partiju finanses un citi jautājumi, līdz ar to nav atbalstāma premjera uzraudzība. Tas gan nenozīmējot, ka KNAB vispār palikšot bez uzraudzības, jo uz iestādi attieksies visi likumi un normatīvie akti – KNAB arī turpmāk uzraudzīs Valsts kontrole, Finanšu ministrija, Satversmes aizsardzības birojs. "Nav pamata bažām, ka birojs paliks bez jebkādas kontroles," sacīja Loskutovs.

Nosakot birojam autonomas iestādes statusu, vienlaikus tiktu paredzēta tāda KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība, kas maksimāli samazinātu iespējas traucēt biroja darbu, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp neatkarību un atbildību. Likumprojekts paredz, ka KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš neatbilst likumā minētajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai arī pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Šo iemeslu izvērtēšanai, Ministru prezidents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form