Gombergs atzina, ka piedāvāja domei iespēju ataunot šo obelisku. Viņš gan atzina, ka tā ir Pieminekļu padomes vadītaja Ojāra Spārīša ideja, kuru Gombergs var realizēt par saviem līdzekļiem. Viņš atzina, ka par konkrētu pieminekļa atrašanās vietu būs jālemj padomei un Rīgas domei, bet tas varētu būt arī Vērmanes dārzs.
Vērmanes dārzu apsaimniekojošā mūzikālā centra "Vernisāža" pārstāvis Jānis Peters atzina, ka atbalsta piemiņas obeliska uzstādīšanu dārzā, ja centrs vēl turpinās apsaimniekot dārzu. Pēc Petera vārdiem, piemiņas obeliska uzstādīšana Vērmanes dārzā ir "loģiska", jo de Pauluči bija tiešais dārza izveidošanas atbalstītājs.
Filipo de Pauluči (1779-1849) bija Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators no 1812. līdz 1829.gadam, un viņš aktīvi atbalstīja parku un atpūtas zonu veidošanu rīdziniekiem. Tajā laikā Rīga bija nocietināta, apkārt pašreizējai Vecrīgas teritorijai bija nocietinājumu sistēma, aiz kuras bija neapbūvējamā teritorija - Esplanāde, kur de Pauluči arī ieteica veidot parkus rīdzinieku atpūtai.
Ģenerālgubernators aktīvi atbalstīja Annas Vērmanes ieceri izveidot dārzu. Pēc de Pauluči nāves 1851.gadā mazajā Vērmanes dārzā, kura vieta tagad ir valdības ēkas komplekss, bija uzstādīts de Pauluči piemiņas obelisks.
Gombergs par saviem līdzekļiem atjaunoja Pētera I pieminekli, kuru Rīgas dome nolēma uzdāvināt Sanktpēterburgai, bet Sanktpēterburga piekrita pieņemt tikai skulptūras kopiju un oriģināla liktenis jorpojām nav skaidrs.
Gombergs arī atjauno krievu karavadoņa Barklaja de Tolli skulptūru, kura būs gatava jau 20.decembrī un kuru jau 24.decembrī varētu uzstādīt Esplanādē, kur atrodas postaments, ja būs saņemts domes pozitīvs lēmums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
