AFI
Foto: Anatolijs Gorbunovs

Latvijas autoceļiem ir pienācis viskritiskākais brīdis, un tas prasa neatliekamu un konkrētu rīcību, lai uzlabotu situāciju, šodien žurnālistiem paziņoja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Gorbunovs uzsvēra, ka situācijas dramatisms parādās tieši šoziem un īpaši redzams tas būšot pavasarī, jo ļoti mainīgi ir klimatiskie apstākļi, pieaug autotransporta intensitāte un svars. Šajā situācijā ar bedrīšu lāpīšanu un remontu uzturēt ceļus darbspējīgā stāvoklī vairs nav iespējams, tātad var teikt, ka autoceļu stāvoklis ir kritisks, uzsvēra ministrs.

Pēc ministra teiktā, ir jāsāk plānveidīgi rekonstruēt un atjaunot autoceļus, kā tās ticis darīts 1989.gadā un 1990.gadā, kad ik gadu tika atjaunoti apmēram 750 kilometri melnā ceļa seguma, autoceļos ieguldot apmēram 75 miljonus latu. Diemžēl šogad ir iespējams atjaunot tikai 127 kilometrus melnā ceļa seguma un valsts autoceļiem var izmantot tikai 35 miljonus latu, teica Gorbunovs.

Gorbunovs apgalvoja, ka jau pagājušajā gadā panākts lēmums, ka 60% no degvielas akcīzes nodokļa tiek novirzīti valsts autoceļu fondā, palielinot fonda ienākumus par 10 miljoniem latu.

Tomēr Valts ieņēmumu dienests paziņojis, ka Saeimas akceptēto ieņēmumu prognozi tas neizpildīs - 10 miljoni no 100 ieplānotajiem miljoniem latu netiks iekasēti, un autoceļi nesaņems apmēram sešus miljonus latu. Satiksmes ministrija, pieņemot, ka prognozes tiks izpildītas, iesniegusi valdībā reģionālo lauku ceļu attīstības programmu.

Ministrija arī ieviesusi kvalitātes kontroles sistēmu autoceļu un tiltu rekonstrukcijā, un tagad arī bedrīšu remontiem tiekot prasīta divu gadu garantija. Lai pavasarī remontētu bedrītes, nolemts, ka ne tikai valsts akciju sabiedrības, bet arī privātās sabiedrības piedalīsies konkursā par darbu veikšanu, lai tos paveiktu ātrāk un kvalitatīvāk.

Gorbunovs gan uzsvēra, ka pat kvalitatīvs bedrīšu remonts nevar aizstāt ceļu rekonstrukciju, kas ir nepieciešama un kam nepieciešami vismaz 20 miljoni latu gadā. "Lai gan 20 miljoni latu pirmajā mirklī var likties daudz, tomēr tas ir ļoti maz, lai stāvokli uzlabotu. Ar šādiem ceļiem nebūs iespējams integrēties Eiropas Savienībā," uzsvēra ministrs.

Šādos apstākļos SM iesniegusi priekšlikumu valdībā VAF ieskaitīt 85% no autovadītāju nomaksātā degvielas akcīzes nodokļa, un, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, to ieviesīs jau ar nākamo gadu.

Lai gan nozares asociācijas pieprasījušas, lai VAF tiktu ieskaitīti 100% degvielas akcīzes nodokļa, tomēr to nevarot pieļaut, jo degvielu iegādājoties arī zemnieki, kuri maksā nodokli, bet ceļus neizmanto, teica Gorbunovs.

Pēc ministra stāstītā, Igaunijā valdība pieņēmusi lēmumu par lielu kredītu ņemšanu, ko atmaksā valsts budžets, lai straujā tempā atjaunotu autoceļu. Arī Lietuvā uz 100 kilometriem autoceļa izmantojot divas reizes vairāk līdzekļu nekā Latvijā.

Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins piebilda, ka LAD jau vairākus gadus informējusi sabiedrību par tuvojošos "ceļu katastrofu", bet veiktās darbības neesot devušas rezultātus.

Rīgas rajonā ir visgarākais melnā seguma ceļu tīkls un vislielākā satiksmes intensitāte, tāpēc arī tas vissmagāk izjūtot līdzekļu trūkumu. Lai panāktu līdzekļu piešķiršanu, LAD nofotografējusi kritiskākajā stāvoklī esošos ceļu posmus, cerot, ka, ieraugot šos attēlus, būs vieglāk izprast problēmu asumu. Rīgas rajonā vien vajag atjaunot vairāk nekā 400 kilometrus ceļu, šiem mērķiem atvēlot 22 miljonus latu, teica Laukšteins.

Latvijā kritiskā stāvoklī esot arī tilti - padomju laikā būvēto tiltu kalpošanas laiks ir 40 līdz 45 gadi, bet iepriekšējos gados neesot veikti reāli uzturēšanas darbi un tilti nonākuši kritiskā stāvoklī, uzsvēra Laukšteins. Tuvākajā laikā Latvijā nepieciešams veikt vismaz 170 no 930 tiltu rekonstrukciju.

LAD piedāvā tiltu un ceļu segumu atjaunošanas struktūru, paredzot, - ja katru gadu tiktu paaugstināts finansējums, melnajiem ceļa segumiem katru gadu varētu atvēlēt apmēram 15 miljonu latu, 5 miljonus latu - tiltiem, šādi katru gadu atjaunojot 500 kilometrus melnā ceļa segumu un rekonstruējot 20 tiltus.

SM Autosatiksmes departaments direktors Tālis Straume teica, ka stāvoklis uz ceļiem esot tik kritisks, ka drīzumā satiksmes kustību vajadzēs ierobežot uz vairākiem tiltiem, kas atrodas uz valsts nozīmes autoceļiem, kā piemērus minot tiltu pār Amatu Melturos, uz ceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene.

Gorbunovs atzina, ka negatīvi ceļu stāvokli ietekmē arī pārslogotās kravas automašīnas, īpaši baļķvedēji. Straume norādīja, ka, pēc Zemkopības ministrijas lūguma, baļķvedēju automašīnām atļauts vest smagākas kravas, nekā citkārt paredzēts, par ko tās papildus maksā, tomēr arī šie noteikumi tiekot pārkāpti.

Latvijas autoceļu kritiskais stāvoklis

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form