Savukārt valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” uzņēmuma “Dīzeļvilciens” direktors Ēriks Latkovskis sacīja, ka šā maršruta vilciena tikai viens brauciens turp un atpakaļ “nes 1000 latu zaudējumu”.
Mārcienas pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Ozola kritizēja “Latvijas dzelzceļu”, kas, iepriekš nebrīdinot pašvaldību un pasažierus, slēdza Mārcienas dzelzceļa staciju un izslēdza apgaismojumu. Pasažieri tādējādi jūtoties nedroši, stāvēdami tumsā un mokoties neziņā par to, vai vilciens vispār kursēs, jo nekādas informācijas nav. Dažās vietās arī esot pazudušas dzelzceļa sliedes un pārmijas.
Latkovskis solīja, ka šīs nekārtības tikšot novērstas.
Ministrs informēja, ka ir noskaņots “nepielikt punktu” pasažieru pārvadājumiem maršrutā Pļaviņas – Žīguri – Pļaviņas, tomēr uzsvēra, ka “diez vai šajā situācijā pareizākais ir griezt lietas atpakaļ”.
No 20. novembra nekursē pasažieru vilciens maršrutā Pļaviņas – Žīguri – Pļaviņas.
Kursējot tas, saskaņā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” aprēķiniem gadā radījis ap 422 000 latu zaudējumu. Tagad šo vilcienu pilnībā aizstāj autobusi, un jauno autobusu maršrutu dotēšanai valsts tērē piecas reizes mazāku summu.
“Normāla shēma,” Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters komentēja vilciena Pļaviņas – Žīguri – Pļaviņas aizstāšanu ar autobusiem. Vienisprāt gan nebija Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kurš rosināja meklēt kompromisa risinājums, lai kaut daļēji atjaunotu vilcienu kustību šinī maršrutā.
Gorbunovs ierosināja turpināt eksperimentu, ar autobusiem aizstājot Pļaviņu – Žīguru – Pļaviņu maršruta vilcienu un dublējot ar autobusiem kursējošo Rīga – Vecumi – Rīga vilcienu.
Savukārt Balvu rajona padomes izpilddirekotrs Andris Kazinovskis teica, ka autopārvadātājfirmas “brauc ar pustukšiem autobusiem”, lai gan Satiksmes ministrijas informācija liecinot par pretējo.
Autopārvadātājiem vilcienu aizstāšana ar autobusiem viennozīmīgi nesot zaudējumus, informēja firmu pārstāvji.
SIA “Gulbenes autobuss” direktors Juris Lapsa sacīja, ka “eksperiments ir ieildzis, autopārvadātāji ar savu uzdevumu tika galā”. Viņš pauda, ka Pļaviņu – Žīguru – Pļaviņu vilcienā nebija pasažieru un to nav arī šā maršruta autobusos. Turpretim Rīgas – Vecumu – Rīgas vilcienu izdodoties veiksmīgi dublēt.
Savukārt Lapsas Balvu kolēģis sacīja, ka Pļaviņu – Žīguru – Pļaviņu vilciena aizstāšana ar autobusiem labi veicoties. Mēneša laikā ir bijuši 1200 pasažieru. Ļoti izdevīgs esot autobuss, kas brauc uz Vīksnu un Kupravu. Turpretim ar Rīgas – Vecumu – Rīgas vilcienu Balvu autobusi neesot spējīgi konkurēt.
Autopārvadātāju starpā veidojoties konkurence. “Vajag pārskatīt autobusu reisus, jo nav noslēpums, ka mēs ņemam nost cits citam pasažierus. Kad vienā pieturā cits pēc cita pienāk četri autobusi, tad pasažieris jau sāk izvēlēties, kurā kāpt. Skatās, kurš autobuss modernāks, ērtāks,” sacīja Madonas SIA “Pions M” izpilddirektors Ivars Daugaviņš.
Ministrs apliecināja, ka atbalsta Satiksmes ministrijas un Balvu, Gulbenes un Madonas rajonu pašvaldību kopīgi izstrādāto autoceļu sakārtošanas programmu. Tā paredz, ka 500 000 latu gadā šīs programmas realizācijai atvēlēs Satiksmes ministrija, bet vēl tikpat daudz varētu atvēlēt arī “Latvijas dzelzceļš”. Gorbunovs par to runāšo ar jaunajiem “Latvijas dzelzceļa” pilnvarniekiem.
Tādējādi ministrs cer kaut daļēji uzlabot situāciju kontekstā ar nākamgada budžetu, no kura redzams, ka “par 25% satiksmes nozare zaudē”.
Viņš arī teica, ka jūtas “morāli atbildīgs” par Vidzemi, kur viņa kā satiksmes ministra darbības laikā ir slēgti vairāki pasažieru vilcienu maršruti. Ministrs vēloties turpināt tikties ar pašvaldību vadītājiem, diskutēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
