Trešdien preses konferencē Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas prezidents Jānis Leja pauda viedokli, ka grāmatu veikalu bankrota gadījumā lielus finansiālus zaudējumus cietīs izdevniecības un apgādi, kuri veikaliem atdevuši grāmatas realizācijai. Pēc Lejas teiktā, arī lielajiem grāmatu veikaliem bieži vien ir grūti norēķināties ar izdevējiem par pārdotajām grāmatām, jo saņemtā nauda ir iztērēta par telpu nomu un pārdevēju algām.
Šā gada augustā grāmatu veikali praktiski atteikušies no izdevniecībām pieņemt realizācijai grāmatas. Agrākajos gados izdotās grāmatas patlaban lielākoties guļot izdevniecību noliktavās, jo pircēji veikalos pārsvarā interesējoties par jaunām grāmatām.
Pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) četrkāršošanas šā gada janvārī, grāmatu izdošana samazinājusies par apmēram 60%, grāmatu tirāža reti kad sasniedz 1000 eksemplārus, bieži vien tā ir tikai 200-500 eksemplāru.
Grāmatu izdevēji ir apturējuši lielāko daļu iecerēto projektu, netiek izdotas latviešu oriģinālgrāmatas, kurām nav gaidāmi labi komerciāli panākumi, bet ar ārzemju partneriem Latvijas izdevēji cenšas pārslēgt līgumus, lai uz 2-3 gadiem atliktu kopēju projektu realizāciju.
Grāmatu PVN samazināšana līdz 10% šā gada vidū, pēc grāmatu izdevēju teiktā, stāvokli nav radikāli uzlabojusi. Cilvēku pirktspēja ir kritusies, turklāt latviski lasošo skaits esot pārāk mazs, lai grāmatu izdevēji varētu cerēt uz kaut cik vērā liekamu peļņu.
Izdevniecībās, tipogrāfijās un grāmatu veikalos strādājošo skaits šogad, pēc grāmatu izdevēju teiktā, ir samazinājies apmēram uz pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
