Grigule izslēgšanu no LZP vēlas apspriest ar Vējoni; Silenieks šaubīgs par viņas iespēju kandidēt

Grigule pagaidām atsakās komentēt pagājušās trešdienas valdes sēdes notikumus, jo vēlas vispirms pārrunāt notikušo ar Vējoni, kurš pirms pieciem gadiem viņu uzaicinājis iestāties partijā. Ministrs no komandējuma atgriezīsies ceturtdien, bet pagājušajā piektdienā vairāku dienu komandējumā bija devusies Grigule, tāpēc abi notikušo vēl neesot pārrunājuši, skaidro deputāte.

Juridiski gan Vējonim vienam pašam nav nekādas teikšanas pār valdes lēmumiem: saskaņā ar LZP statūtiem valdes lēmumu par izslēgšanu var pārsūdzēt partijas domē, kurā ietilpst LZP līdzpriekšsēdētāji, valdes locekļi, visu līmeņu LZP deputāti un nodaļu vadītāji. "LZP biedrs var tikt izslēgts no partijas, ja viņš sistemātiski neievēro partijas statūtus, kongresa, domes vai valdes lēmumus vai kā citādi rīkojas pret LZP interesēm. Izslēgšanu no partijas apspriež un izlemj LZP valde," teikts partijas statūtos.

Grigule iepriekš pauda apņēmību cīnīties par palikšanu partijā, ko viņa nosauca par savu "ģimeni", un nepieļāva iespēju stāties kādā citā ZZS frakcijas partijā – piemēram, Latvijas Zemnieku savienībā (LZS) vai "Latvijai un Ventspilij". Otrdien viņa portālam "Delfi" sacīja, ka no ZZS Saeimas frakcijas viņa izslēgta neesot, bet par nākotnes plāniem, ja LZP viņai neļaus kandidēt vēlēšanās, Grigule bija atturīga, vien ironiski bilstot: "Ko gan es darīšu?"

Grigule daļēji atzīst LZP publiski izplatītos argumentus, ar ko pamatota viņas izslēgšana. Balsošanu pret kratīšanas atļauju deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, kas, kā norāda partija, "cēlis neslavu LZP visas valsts mērogā," viņa sauc par kļūdu, jo viņai trūcis informācijas.

LZP arī norādīja, ka Grigule izslēgta "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)". Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan vēlāk skaidroja, ka LZP 10.Saeimas vēlēšanās nav tikusi sodīta – sodīta bijusi ZZS, tomēr ne tādā apmērā un ne par tādiem pārkāpumiem, lai tai tiktu liegts valsts finansējums, ko paredzēts piešķirt partijām, sākot no 2012.gada.

Portālam "Delfi" zināms, ka pārkāpumi saistīti ar Grigules un LZS pārstāvja Mārtiņa Rozes individuālajām kampaņām, par kuriem ZZS jau samaksājusi KNAB 650 latu sodu. Šie ir divi atsevišķi gadījumi, kuri KNAB pārskatā par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem pērnajās Saeimas vēlēšanās nav sīkāk atšifrēti, bet nosaukti par neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu no juridiskām personām 4596,98 latu apmērā "par reklāmas izvietošanu TV, radio, internetā, laikrakstos". Grigule portālam "Delfi" atzina, ka viņas "daļa" pārkāpumā, kas radusies pārpratuma dēļ, ir apmēram 1500 lati.

Silenieks portālam "Delfi" gan uzsvēra, ka "nav svarīgi, ka finansējums tomēr nav atņemts, bet tas, ka pārkāpums bija". Jautājums par Rozi, kurš pēc nesekmīgām vēlēšanām tomēr iekļuvis valsts amatā – "Lattelecom" padomē, esot LZS ziņā, jo "viņu mēs izslēgt nevaram", uzsver Silenieks.

LZP līdzpriekšsēdētājs skaidro, ka trešdienas valdes sēdē ne viņš, ne Vējonis nepiedalījās, toties pati Grigule tur esot bijusi, kas ir arī ieprotokolēts, tāpēc viņš bijis neizpratnē par Grigules ceturtdien teikto, ka viņai šāds valdes lēmums esot jaunums. "Ja nav kauna tā melot, tātad tas ir nekaunīgs cilvēks," sacīja Silenieks, kurš tieši tāpēc apšauba to, ka Grigulei vajadzētu palikt partijā.

Silenieks pieļāva, ka LZP domi, kas nepieciešamības gadījumā varētu lemt pārskatīt Grigules izslēgšanu, valde vai līdzpriekšsēdētāji sasauks neilgi pirms vēlēšanām, tomēr, viņaprāt, jautājums neesot tikai juridisks. "Par Griguli vairāki biedri ņurdēja jau labu laiku, un kā ir labāk, kad daudzi nevar sastrādāties ar vienu: ja aiziet daudzi vai aiziet viens?" retoriski vaicāja Silenieks.

Lai gan Grigule esot LZP biedre jau vairākus gadus, agrāk viņa esot bijusi "mierīgāka", lai gan pirmo reizi neapmierinātība ar viņas darbu izskanējusi pirms 2005.gada pašvaldības vēlēšanām Jūrmalā, kad viņa vadījusi pilsētas nodaļu, klāsta Silenieks. Jau tad biedri sūdzējušies, ka viņa strādājot nevis uz komandu, bet gan uz sevi.

Kā uzskata Silenieks, tas pierādījies arī prezidenta vēlēšanās, kad Grigule uzņēmusies "šefību" pār frakcijas biedru un kandidātu, nu jau jaunievēlēto prezidentu Andri Bērziņu. Silenieks apšauba, ka Bērziņš būtu lūdzis Grigulei uzņemties neformālās preses sekretāres pienākumus, un domā, ka deputāte vienkārši vēlējusies pagozēties kameru priekšā. Silenieks atzīst, ka jau pēc Saeimas vēlēšanām vairāki ZZS biedri kritiski vērtējuši Grigules priekšvēlēšanu "gājienus", piemēram, iekombinējot sevi fotokolāžā kopā ar Vidzemes apgabala saraksta līderi, zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

To, ka pēdējais piliens lēmumam Griguli izslēgt bijusi viņas aktivitātes prezidenta vēlēšanās, atbalstot Bērziņu, lai gan arī Vējonis bijis ZZS neformālajā prezidenta kandidātu listē, Silenieks noliedz, sakot, ka Vējonis bijis vienīgais, kas jau agrāk aizstāvējis Griguli pēc LZP biedru aicinājumiem viņu izslēgt. LZP līdzpriekšsēdētājs pats arī allaž noliedzis ambīcijas kļūt par "prezidenta Vējoņa" kancelejas vadītāju, ko neformālās sarunās pieminējuši atsevišķi LZP biedri.

Silenieks Grigulei pārmet arī to, ka viņas publiskie izteikumi bijuši klajā pretrunā ar LZP programmu, piemēram, viņa paudusi atbalstu tautas vēlētam prezidentam, bet LZP iestājas par to, ka prezidents jāievēl Saeimai, "kas nav maznozīmīgs jautājums". Publiska viedokļa paušana, kas ir pretrunā ar LZP programmu, Grigulei inkriminēta arī LZP valdes paziņojumā par viņas izslēgšanu.

Pat ja Grigulei izdotos palikt partijā, viņas izredzes iekļūt iespējamo ārkārtas vēlēšanu kandidātu sarakstā kā LZP pārstāvei ir visai niecīgas. Kā pavēstīja Silenieks, parastā prakse esot, ka ZZS kandidātu sarakstu apstiprina ZZS valde, taču pirms tam katra partija izlemj par saviem pārstāvjiem. LZP ar saraksta sastādīšanu nodarbojas partijas valde, apstiprināja Silenieks, līdz ar to maz ticams, ka valde, kurā vairākums ir Grigules nelabvēļiem, ļaus viņai atkal piedalīties vēlēšanās.

Jau vēstīts, ka Griguli LZP valde nolēma izslēgt pagājušajā nedēļā, kā iemeslu minot arī partijas statūtu pārkāpumu, "paužot viedokli par valdes lēmumiem vēl pirms valdes sēde ir notikusi, turklāt lēmums pēc valdes sēdes ir bijis atšķirīgs no Grigules iepriekš paustā".

Grigule žurnālistiem uzreiz pēc tam uzsvēra, ka par šādu partijas lēmumu vēl oficiāli nav informēta, taču pauda pārsteigumu, kā valde varēja viņu izslēgt, jo saskaņā ar partijas statūtiem valdes locekli var izslēgt tikai ar kongresa lēmumu.

Grigule arī nevēlējās komentēt iespēju, vai viņa varētu strādāt kā neatkarīgā deputāte vai iestāties kādā citā ZZS ietilpstošā partijā, un norādīja, ka ar visu prezidenta vēlēšanu procesu viņai nav bijis laikā "noskaidrot, kas notiek ģimenē", ar to domājot partiju.

Viņa arī norādīja, ka vismaz līdz 23.jūlijam strādās Saeimā un neplāno pievienoties jaunievēlētā Andra Bērziņa komandai Rīgas pilī, piemēram, vadot prezidenta kanceleju. Grigule bija viena no pieciem ZZS deputātiem, kas izvirzīja prezidenta amatam eksbaņķieri Andri Bērziņu un kopš izvirzīšanas laika palīdzēja viņam organizēt tikšanās ar medijiem un politiķiem.